Šodien prezentēts aktuālie pētījuma
“Covid-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību”, kuri rāda,
ka Covid-19 pandēmijas laikā depresijas simptomi konstatēti līdz 43,6% mediķu
un trauksmes simptomi 28,9% mediķu, informē pētījuma veicēji.
Pētījumu
prezentēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās
medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja un RSU doktorante Laura
Valaine, kur kā mērķis izvirzīts – noteikt
medicīniskā personāla psihiskās veselības stāvokli pirmās Covid-19 ārkārtējās
situācijas laikā, tā izmaiņas un to ietekmējošos faktorus dinamikā. Līdz šim
veiktais pētījums rāda, ka medicīnas personāla psihiskā veselība visvairāk
tikusi ietekmēta otrās ārkārtas situācijas laikā. Šī gada martā veiktā
aptauja rāda, ka visbiežāk depresijas simptomi konstatēti ģimenes ārstu
praksēs, ko norādīja 52,9% respondentu. Stacionārā strādājošajiem šie simptomi
konstatēti 40% gadījumu, bet neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienestā (NMPD) nodarbinātajiem 38,8% gadījumu.
Savukārt
trauksmes simptomi 4.kārtā konstatēti 28,9% mediķu, kur visbiežāk tie sastopami
ģimenes ārstu praksēs – 35,3%. Stacionārā strādājošajiem
trauksmes simptomi konstatēti 26,1% respondentu, bet NMPD strādājošajiem –
27,5%.
“Dati
rāda, ka situācija ir diezgan nopietna. Vissliktākā situācija bija 4.kārtas
laikā, kas notika 2021. gada februārī. Depresijas rādītāji bija 43% un trauksme
– 29%. Jāuzsver, ka runa nav par agrīnām iezīmēm, bet par klīniski nozīmīgiem
simptomiem, kur būtībā būtu nepieciešama ārstēšana,” saka Laura Valaine, piebilstot, ka “jaunākiem speciālistiem psihiskās veselības traucējumu simptomi ir biežāki.
Viņiem ir mazāka pieredze un vispār lielāks satraukums karjeras sākumā. Vēl
skaidri redzams arī tas, ka darba stundu daudzums ietekmē psihisko veselību –
tie, kas strādā vairāk un ārpus normālā darba laika stundām, jūtas sliktāk, –
kas nevienam nav pārsteigums.”
Pētījuma pirmajā kārtā piedalījās gan lielajās slimnīcās
strādājošie mediķi, piemēram, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes
slimnīca, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA “Bērnu
klīniskā universitātes slimnīca”, kā arī reģionāla mēroga mediķi no Liepājas,
Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Jelgavas, Vidzemes, Jēkabpils, Rēzeknes, Kuldīgas,
Madonas, Cēsu, Jūrmalas, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcām, tāpat arī NMPD un
ģimenes ārstu prakšu darbinieki un “RSU Stomatoloģijas institūta” pārstāvji.
Pirmā datu ievākšana notika 2020.gadā no 28.aprīļa līdz 2.jūnijam, atkārtojot
kārtas ik pēc trīs mēnešiem. Kopumā iegūti dati no piecām pētījuma kārtām.
Pēc
pētījuma prezentēšanas, profesore Gunta Ancāne plašāk pastāstīja par Psihosomatikas un psihoterapijas katedras 25 gadu gaitā
paveikto. Viņa pauda, ka pēc neatkarības atgūšanas 1992.gadā tika nodibināta
specialitāte Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija, kas pēc gada pēc
Veselības ministrijas ierēdņu lūguma diemžēl tika saīsināta par
“Psihoterapija”. Taču jāņem vērā, ka psihosomatiskā pieeja pacientiem Latvijas
slimnīcās, īpaši P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sāka attīstīties
jau agrāk.
Tāpat
Psihosomatikas un psihoterapijas katedra nodrošina apmācības
dažādu profesiju RSU studentiem, bakalauriem, maģistrantiem, rezidentiem un
ārstiem studiju kursos Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija,
Psihoterapijas pamati, Psihiskā veselība,
Psihodinamiskie procesi grupā u.
c. Galvenās tēmas, ko apgūst studenti – psihiskā veselība, ārsta un pacienta
terapeitiskās attiecības, personības teorijas, psihosomatiskās teorijas,
psihosomatiskie traucējumi un slimības, ievads psihoterapijas jautājumos –
ievads psihoanalītiskajā/psihodinamiskajā psihoterapijā, kognitīvi biheiviorālā
terapijā, ievads individuālajā, grupu, ģimenes, bērnu psihoterapijā, atbalsta
terapijā, krīžu intervences, u.c. Savukārt Psihosomatikas klīnikā notiek
apmācības ārstiem rezidentiem psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā kā arī
tiek organizēti psihoterapijas un psihosomatiskās medicīnas cikli ginekoloģijas
un dzemdniecības, ģimenes ārstu, neirologu, anestezioloģijas un
reanimatoloģijas, pediatrijas, stomatoloģijas, sejas žokļu ķirurģijas, u.c. specialitāšu rezidentiem. Katedras un
klīnikas apmācības darbs vērsts uz profesionālo integrāciju Eiropā esošajās
profesionālajās struktūrās kā psihosomatiskajā medicīnā, tā psihoterapijā,
galveno akcentu liekot uz psihosomatisko traucējumu diagnostiku un ārstēšanu un
psihodinamiskās / psihoanalītiskās psihoterapijas attīstību. To nodrošina
regulāra ārzemju viesprofesoru piedalīšanās studentu un rezidentu apmācībā,
piedalīšanās starptautiskās konferencēs un to organizēšana.
“Katedras 25 gadu un Klīnikas 10 gadu jubileju gribam svinēt kopā
ar kolēģiem un draugiem, no Latvijas un ārzemēm, dodot nelielu ieskatu mūsu
padarītajā. Esam izveidojuši Latvijā no nulles gan studentu un ārstniecības
personu pieprasītas un mīlētas mācību programmas psihosomatikā un
psihoterapijā, gan izveidojuši klīniku, kurai pacienti un kolēģi izrāda lielu
uzticēšanos un pieprasījums pēc kuras veido pie ārstiem rindas mēnešu garumā,
gan sākuši nopietni pievērsties pētniecībai. Darāmā ir vēl daudz un mēs ceram,
ka katedras un klīnikas nemitīgā izaugsme turpināsies,” pauž daktere Gunta
Ancāne, piebilstot, ka katedras un klīnikas sasniegumiem par godu jau oktobrī
paredzēts prezentēt īpašu Svētkiem veltītu grāmatu, bet nākamgad arī zinātnisko
monogrāfiju, kuras apjoms pārsniegs tūkstoš lappušu.
Foto: no arhīva
