Klimatam kļūstot arvien siltākam, šā gadsimta vidū meteoroloģiskā
jeb termālā ziema Latvijas lielākajā daļā sāksies janvāra sākumā un beigsies
februāra vidū, turklāt arvien biežāk būs gadi bez ziemas, liecina somu
zinātnieku pētījums, kura rezultāti publicēti Starptautiskajā klimatoloģijas
žurnālā.
Meteoroloģiskā jeb termālā ziema iestājas, gaisa
temperatūrai stabili noslīdot zem nulles. Ja periods, kurā dominē sals, ir
īsāks par trim nedēļām, ziema nav iestājusies un 25.janvārī rudeni nomaina
pavasaris. Pētnieki secinājuši, ka 25.janvāris Ziemeļeiropā atbilst gada
aukstākajam punktam.
Salīdzinot ar pagājušā gadsimta beigām, prognozētais
ziemas sākums šā gadsimta vidū Latvijā būs par aptuveni mēnesi vēlāks, savukārt
pavasaris sāksies par aptuveni mēnesi agrāk.
Klimata sasilšana nenotiek vienmērīgi, ko apliecina
gan atsevišķas īpaši siltas ziemas senākā pagātnē, gan prognozes par gaidāmām
atsevišķām aukstām ziemām nākotnē.
Arī pašreizējā neparasti siltā ziema nenozīmē, ka tik
siltas būs visas turpmākās ziemas. 2019.-2020.gada ziemas anomālais siltums
galvenokārt skaidrojams ar noturīgu zema spiediena apgabalu Arktikā, bet
nākotnē būs arī ziemas, kas paies anticiklona un liela sala zīmē. Globālās
sasilšanas dēļ siltās ziemas kļūst vēl siltākas un aukstās ziemas caurmērā vairs
nav tik aukstas kā senāk.
Pētījumā arī secināts, ka vasaras kļūs garākas.
Periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +10 grādiem 2040.-2069.gadā vidēji
iestāsies aprīļa beigās un noslēgsies oktobrī.
Lai gan ziemas gaidāmas par diviem mēnešiem īsākas,
vasaras kļūs vien par mēnesi garākas, jo pieaugs rudens un pavasara garums –
ilgāks kļūs gada periods ar gaisa temperatūru starp nulli un +10 grādiem.
Gada vidējai gaisa temperatūrai pieaugot par vienu
grādu, Baltijas valstīs vasara kļūst par aptuveni desmit dienām garāka, ziema –
par 20 dienām īsāka, secinājuši zinātnieki.
Jau ziņots, ka 2019.gada vidējā gaisa temperatūra
Latvijā bija +8,2 grādi – par 2,5 grādiem augstāka nekā 1961.-1990.gada
references periodā. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centra ziņojumam šā gadsimta beigās vidējā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma
vēl par 1-3 grādiem augstāka nekā 2019.gadā.
Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā 2019.gads
kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.
Foto: pixabay.com
