Latvijā
ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas
mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas
atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo
zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).
Ziņojumā
norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas
zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb
vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās
vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības
cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie
uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā –
9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām
piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai,
kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.
Lietuvā
un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir
noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj
gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir
noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem
medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku
uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro.
Salīdzinot
apmēram 20 Baltijā biežāk pirktos medikamentus, KP konstatējusi,
ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija
noteikuši lētāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas
neatspoguļojās gala cenā. Ražotāji apmēram 80% no šīm zālēm
Latvijā bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā,
bet tikai apmēram 40% no tām patērētāji iegādājās lētāk
nekā Lietuvā vai Igaunijā.
KP
uzraudzībā detalizēti vērtēja atšķirības Baltijas valstu zāļu
cenu veidošanas mehānismos un to ietekmi uz gala cenu
kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem. Salīdzinot zāļu
cenu regulējumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, KP konstatējusi,
ka iedzīvotājiem nelabvēlīgākais cenu veidošanas mehānisms ir
Latvijā.
Latvijā
cenu veidošanas mehānisms paredz, ka, pieaugot ražotāju cenai,
uzcenojums lieltirgotavām un aptiekām procentuāli samazinās,
tomēr naudas izteiksmē palielinās.
Dati
liecina, ka Latvijā patērētāji visbiežāk iegādājas
kompensējamās un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50
eiro, tostarp, piemēram, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu
iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var
būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā viens eiro, bet Igaunijā – 0,6 eiro.
Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp
lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs.
Aprēķini
arī norāda uz iespējamību, ka Latvijas zāļu cenu veidošanas
mehānisms lieltirgotavām ir īpaši labvēlīgs, jo dod iespēju
noteikt salīdzinoši augstus maksimālos uzcenojumus.
Līdzīgi
secinājumi ir par aptieku uzcenojumiem Latvijā, piemēram, Latvijā
aptieku uzcenojums ražotāju zāļu iepakojumam 20 eiro apmērā var
sasniegt 4,92 eiro, kamēr Lietuvā – 3,57 eiro, bet Igaunijā – 3,09
eiro. Pieaugot ražotāju cenai, procentuāli palielinās Latvijas
aptieku uzcenojums, bet Lietuvas un Igaunijas nekompensējamajām
zālēm aptieku uzcenojumi kļūst nemainīgi pie noteikta iepirkuma
cenas sliekšņa.
“Kopumā
salīdzinot lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus Baltijā, Latvijā
augstākais uzcenojums nav tikai lētākajām zālēm, kas aptiekās
maksā līdz 3,5 eiro. Pieaugot cenai, Latvijā palielinās kopējā
uzcenojuma atšķirība. Šādā uzcenojumu sistēmā kā jutīgākais
zāļu segments ir nekompensējamās bezrecepšu zāles, jo
lieltirgotavām un ražotājiem ir plaša rīcības brīvība,
vienlaikus pastāvot vertikālajai integrācijai un nepietiekamai
farmaceitu neatkarībai,” atzina konkurences uzraugs.
KP
norādīja, ka Baltijas tirgi ir salīdzinoši līdzīgi un zāļu
cenām nevajadzētu būtiski atšķirties. KP uzskata, ka
nepieciešams pārskatīt zāļu cenu veidošanas mehānismu,
izanalizējot, pie kuriem līmeņiem un kādu iemeslu dēļ sistēma
pieļauj iespējamo pārmaksu.
KP
aicina izvērtēt iespēju lieltirgotavām un aptiekām ieviest
fiksētu maksu par katru pārdoto zāļu iepakojumu, kā arī
paredzēt tādu uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku
atkarību no lieltirgotavām. Tāpat KP sagatavojusi vairākus citus
priekšlikumus, tostarp rosinājumu vienādot cenas veidošanas
mehānismu gan kompensējamām, gan nekompensējamām zālēm.
Foto:
pixabay.com
