Elīza
Antoneviča, Arta Vēja, Kristers Gromovs, Toms Jansons un Sandis
Kārkliņš ir tie Jelgavas novada jaunieši, kuri līdz pat
bakalaura grāda iegūšanai izvēlētajā augstskolā katru mācību
gadu varēs saņemt Jelgavas novada pašvaldības stipendiju 150 eiro
mēnesī. Šie līdzekļi pašvaldības budžetā ik gadu tiek
paredzēti, lai finansiāli atbalstītu studējošos novada
jauniešus, kuri ne tikai sekmīgi izturējuši stipendijas konkursa
atlasi, bet arī visu studiju laiku saglabā labas sekmes, informē
Jelgavas novada pašvaldība.
Jelgavas
novada pašvaldības stipendija talantīgiem, mērķtiecīgiem,
centīgiem un neatlaidīgiem jauniešiem sadarbībā ar Latvijas
Universitātes fondu tiek piešķirta kopš 2012. gada. Līdz ar
administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā vienā
pašvaldībā apvienots līdzšinējais Jelgavas novads un Ozolnieku
novads, šogad pārskatīts arī stipendijas piešķiršanas
nolikums, stipendiju paredzot piešķirt pieciem jauniešiem, nevis
trim, kā bija iepriekš.
“Tas
tādēļ, ka līdz ar abu novadu apvienošanu iedzīvotāju
pašvaldībā kļuvis vairāk, līdz ar to vairāk ir arī jauniešu,
kuri, uzsākot studijas jebkuras Latvijas augstskolas bakalaura
studiju programmā, var pretendēt uz finansiālu atbalstu no
pašvaldības,” skaidro Jelgavas novada Izglītības
pārvaldes galvenais speciālists izglītības tehnoloģiju
jautājumos Jānis Erno.
“Šķita
likumsakarīgi profesionāli apgūt to, ko tētis iemācījās
pašmācības ceļā”
Toms
Jansons, Latvijas
Lauksaimniecības universitātē studē Meža fakultātē: “Manuprāt,
es vienmēr esmu bijis ļoti apzinīgs, tāpēc, kad Covid-19 dēļ
tika liegta iespēja mācīties klātienē, man nebija nekādu
problēmu. Esmu dzirdējis, ka daudziem tas bija problemātiski, taču
man tas pat dažkārt ļāva izdarīt vairāk, jo varēju pats plānot
savu laiku un darbus. Galvenais bija nepalaist garām videolekcijas,
un Kalnciema vidusskolu absolvēju ar vidējo vērtējumu 8,64
balles. Šobrīd studēju kokapstrādi LLU, un vismaz pagaidām
šķiet, ka ar izvēli neesmu kļūdījies, lai gan man bija diezgan
grūti izlemt, ko darīt pēc vidusskolas. Taču, tāpat kā
Kalnciema vidusskolā paliku praktisku iemeslu dēļ – tuvāk
mājām, nav jābrauc uz pilsētu –, tā arī studijas izvēlējos
ļoti praktisku apsvērumu vadīts, proti, tēvam pieder uzņēmums
“Koka dizains mājā”, un kokapstrāde, galdniecība mani
saistījusi jau no mazotnes, esmu vērojis, kā tēvs strādā,
palīdzējis viņam. Šķita likumsakarīgi profesionāli apgūt to,
ko tētis iemācījās pašmācības ceļā. Tiesa, man bija arī
rezerves variants – kā otro prioritāti biju atzīmējis
būvniecības studijas, kā trešo – IT. Manas abas māsas arī ir
Jelgavas novada stipendiātes, un, redzot, cik nozīmīgs studiju
laikā viņām bijis šis pašvaldības atbalsts, šķita tikai
pašsaprotami arī man tādu censties iegūt. Es tiešām ļoti
novērtēju, ka man vispār bija tāda iespēja, jo nav daudz
pašvaldību, kas šādi atbalsta savus jauniešus! Stipendija
neapšaubāmi atvieglos dzīvi, un man tas nozīmē, ka pats par savu
naudu varēšu ieliet degvielu, lai no mājām izbraukātu uz
mācībām, varēšu atbalstīt vecākus, lai viņiem mani nav
jāuztur… Patiesībā es vēl nemaz neesmu domājis, kā tieši
stipendiju likšu lietā, taču skaidrs ir tas, ka būtu muļķīgi
laist garām tik lielisku izdevību, vēl jo vairāk, ja no jaunieša
tas neprasa neko neiespējamu. Piemēram, es tikai nedaudz
panervozēju pirms intervijas ar stipendijas vērtēšanas komisiju –
lai gan ar māsām biju pārrunājis, kam gatavoties, kādus
jautājumus varētu uzdot, vienalga bija neziņa, vai man izdosies.
Bet jau pēc intervijas bija sajūta, ka tīri labi esmu ticis galā.
Man izdevās!”
“Stipendija
ļaus sevi pilnveidot”
Arta
Vēja,
Latvijas Kultūras akadēmijā studē “Radošās industrijas”:
“Mani vienmēr ir interesējusi kultūra un māksla, un ar šo
jomu esmu bijusi saistīta jau no pirmajām klasītēm Svētes
pamatskolā. Zīmēšana, rokdarbi, folklora, dejošana – tas viss
ir mans, tādēļ jau pamatskolā zināju, ka mācības vēlos
turpināt Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Par konkrētu
augstskolu un studiju programmu gan izšķīros tikai vidusskolas
pēdējā gadā. “Radošās industrijas”, kas ir Latvijas
Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi
īstenota programma, ir ļoti daudzpusīga programma. Tā sniedz
iespēju studēt kultūras, menedžmenta, mārketinga, ekonomikas un
uzņēmējdarbības pamatus un pēc tam pašam izvēlēties ievirzi,
kuru apgūt pamatīgāk un kurā darboties. Studijas ir ļoti
aizraujošas, tāpēc šobrīd koncentrējos tikai uz mācībām un
papildus nestrādāju, lai uzmanība un spēki nav jāvelta daudzām
lietām, kā rezultātā var gadīties, ka neviena no tām nav
kārtīgi izdarīta. Vidusskolas laikā darbu ar mācībām varēja
vieglāk apvienot, bet šobrīd finansiāli esmu atkarīga no
vecākiem, un ir prieks, ka papildus ģimenes atbalstam man ir
iespēja saņemt pašvaldības stipendiju. Tas studiju gados man būs
kā atspaids sadzīvē, jo dzīvoju Rīgā, tā arī sevis
pilnveidei, jo ļoti labprāt izmantoju iespējas papildināt
zināšanas dažādos kursos. Par iespēju saņemt pašvaldības
atbalstu studijām zināju jau agrāk, jo mana māsīca bija saņēmusi
stipendiju, un, uzsākot studijas, tai pieteicos. Laikietilpīgākais
šajā procesā bija pieteikuma dokumentu, tostarp motivācijas
vēstules un esejas, sagatavošana, taču tas vienlaikus bija arī
ļoti interesanti, jo tā bija iespēja uzzināt, ko par mani domā
mani pasniedzēji. Man bija tiešām interesanti izlasīt pedagogu
rakstītās rekomendācijas – tas ļāva uzzināt, kādas īpašības
viņi manī pamanījuši, ko novērtējuši, paskatīties uz sevi it
kā no malas. Mācības ilgs trīs gadus, un man patīk, ka joma,
kuru studēju, pavērs iespējas strādāt, kur vien vēlos. Taču,
lai kur arī dzīves ceļi mani aizvedīs, Svēte man vienmēr būs
īpaša vieta, kur varu atgriezties.”
“Pirmos
divus gadus medicīnas studijas ar darbu apvienot nav reāli”
Elīza
Antoneviča,
Rīgas Stradiņa universitātē studē Medicīnas fakultātē:
“Pēdējais gads vidusskolā man bija ļoti intensīvs – biju
atgriezusies no gadu ilgas apmaiņas programmas Amerikā, un vienā
gadā bija gan jāapgūst 11. klases viela un jānokārto visi
pārbaudījumi, gan 12. klases viela un jānokārto eksāmeni
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, turklāt tas viss sakrita ar
laiku, kad Covid-19 dēļ mācības notika attālināti. Mans mērķis
bija studēt medicīnu, tādēļ papildus obligātajiem eksāmeniem
vēl nokārtoju eksāmenu bioloģijā. Stradiņa universitātes
Medicīnas fakultātē budžeta grupā gan netiku, taču esmu
priecīga, ka mani vispār uzņēma, jo šogad pieteikumu esot bijis
par 10 procentiem vairāk nekā pērn, un es rēķināju, ka uz vienu
budžeta vietu bija ap 20 pretendentu. Sekmīgi studējot, man ir
visas iespējas tikt budžeta grupā, tādēļ atliek vien
cītīgi mācīties. Naudu studijām ļoti apzinīgi centos iekrāt,
un liels atspaids būs arī stipendija – tā ļaus kļūt kaut
nedaudz neatkarīgākai no vecākiem, jo jāmācās būs seši gadi.
Esmu dzirdējusi, ka vismaz pirmos divus gadus medicīnas studijas ar
darbu nav reāli apvienot, jo ir jāapgūst milzīgs teorētiskais
materiāls, savukārt pēc tam studijas kļūst praktiskākas, un tad
jau varēšu domāt arī par darba iespējām. Pašvaldības
stipendijai pieteicos nedomājot. Mans mērķis nebija par visām
varītēm to iegūt – es vienkārši mēģināju ar domu, ka
izdarīšu vislabāko, ko varu, un varbūt stipendiju saņemšu.
Vienīgais, ko varu ieteikt novada jauniešiem, kuri šobrīd mācās
12. klasē, ir – būt sabiedriski aktīviem, jo ikviens šāds
ieraksts stipendijas pieteikumā ir solis tuvāk stipendijai. Doma
par medicīnu man bijusi jau kopš bērnības. Manai omai bija vēzis,
un kopš tā laika man ir gribējies saprast, kas ar cilvēku notiek,
kāpēc notiek, kā to ārstēt. Savukārt bioloģijas stundas 9.
klasē, kad mācījāmies par cilvēku, manu izvēli tikai
nostiprināja. Studijas ir nupat tikai sākušās, tādēļ mana
izvēle par nozari, kurā specializēties, vēl var mainīties.
Šobrīd mani saista pediatrija.”
“Vecāki
iedrošināja uzdrīkstēties”
Kristers
Gromovs, Rīgas
Tehniskajā universitātē studē Būvniecības inženierzinātņu
fakultātē: “Kad feisbukā ieraudzīju aicinājumu pieteikties
Jelgavas novada stipendijai, secināju, ka visiem kritērijiem
atbilstu un varētu mēģināt, taču īsti nebija pārliecības, ka
būšu stipendiātu vidū, jo mana vidējā atzīme, absolvējot
Jelgavas Valsts ģimnāziju, bija 7,5 balles – tieši stipendijas
nolikumā noteiktā minimālā atzīme. Savas šaubas atklāju
mammai, sakot, ka laikam nemaz nav vērts mēģināt, bet vecāki
iedrošināja uzdrīkstēties, jo zaudēt nav ko – varu tikai
iegūt. Par šo atbalstu ģimenei esmu ļoti pateicīgs, jo
stipendiju saņēmu. Tāpat es apzinos, ka man paveicās – dzīvoju
Salgales pagastā, un, cik zinu, līdzšinējā Ozolnieku novadā
šāda atbalsta vietējiem jauniešiem nebija, savukārt šogad
Ozolnieku novads tika apvienots ar Jelgavas novadu, un tas ļāva man
pretendēt uz stipendiju. Arī pats stipendijas konkurss man
bija vērtīga pieredze – klātienes intervija ar komisijas
pārstāvjiem bija pirmā šāda veida intervija. Savā ziņā to var
pielīdzināt darba intervijai, un tagad es zinu, ka tas nav nekas
briesmīgs, par ko baidīties vai uztraukties. Tās bija bailes no
nezināmā, un tagad zinu, ko varētu sagaidīt darba intervijā.
Esmu uzsācis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur studēju
siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas, un mans mērķis ir kļūt
par projektētāju. Līdz šim studijas bijušas aizraujošas, lai
gan viss ir citādāk nekā skolā. Universitātē ar tevi neviens
neauklējas un pakaļ neskraida – te jābūt ļoti patstāvīgam,
un mācības klātienē motivē izdarīt visu pēc iespējas labāk.
Zinu, ka daļu stipendijas noteikti veltīšu sevis pilnveidei,
piemēram, ļoti gribu apgūt darbu “AutoCad” programmā.
Pieļauju, ka kādā brīdī to mācīs arī universitātē, tāpat
kā šobrīd apgūstam rasēšanu ar roku, taču man gribas būt
zinošam un izprast vismaz pamatus, tādēļ labprāt apmeklēšu
kursus, kuros var apgūt darbu ar “AutoCad”. Šādiem
mērķiem stipendija būs īsti laikā. Izvēlētā studiju programma
ilgst piecus gadus, un esmu apņēmības pilns studijām pievērsties
ļoti nopietni. Jelgavas novada stipendija šajā ziņā būs vērtīgs
atbalsts.”
“Stipendija
ir iespēja studijas uztvert kā darbu, par kuru es ik mēnesi saņemu
atalgojumu”
Sandis
Kārkliņš,
Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē Informācijas
tehnoloģiju fakultātē: “Piešķirto Jelgavas novada
pašvaldības stipendiju uztveru ļoti atbildīgi – tā man ir
iespēja studijas uztvert kā darbu, par kuru es ik mēnesi saņemu
atalgojumu. Ja turpmākos četrus studiju gadus strādāšu labi,
algu saņemšu, ja slikti – pazaudēšu. Pieļauju, ka strādāt
varēšu vien vasaras mēnešos, jo mācību gada laikā mana
prioritāte būs sekmīgas studijas LLU, kur studēju datorvadību un
datorzinātnes. Stipendija neapšaubāmi atslogos ikdienu – sākot
ar dienesta viesnīcas izmaksu segšanu un beidzot ar tik sadzīviskām
lietām kā pārtika. Es par to varēšu nesatraukties, līdz ar to
būs mazāk stresa. Absolvēju Elejas vidusskolu, un, lai gan zināju,
ka vēlos studēt LLU, līdz pat 12. klases beigām nebiju izšķīries
par jomu. Skolā man padevās fizika, taču pamatīgāk to studēt
nevēlējos, tādēļ likumsakarīga šķita iespēja izvēlēties
informācijas tehnoloģijas. Esmu priecīgs, ka studijas varu uzsākt
klātienē, jo vidusskolas pēdējais gads, jāatzīst, nemaz nebija
tik viegls. Ja nav fiziskā kontakta ar skolotāju, mācību vielu ir
grūtāk uztvert. Tāpat arī mācības klātienē liek vairāk
koncentrēties darbam – mācoties attālināti, dažkārt bija
grūti saņemties, darbu bija grūtāk uzsākt un līdz ar to arī
pabeigt. Tiesa, vidusskolu man izdevās absolvēt ar vidējo
vērtējumu 8,77 balles. Vai stipendija man uzliek kādu papildu
pienākumu pret Jelgavas novadu? Es drīzāk teiktu, ka ne, jo mans
novads, mans pagasts būtu īpašs arī tad, ja stipendiju nesaņemtu.
Tā ir mana dzimtā vieta, manas saknes, un es zinu, ka, pārceļoties
dzīvot citur, man nebūtu tādas piederības izjūtas, kāda ir pret
Eleju, tā būtu jāsāk veidot no jauna. Taču tajā pašā laikā
es nevaru apsolīt, ka profesionāli realizēšos tikai savā novadā.
Man patīk izsvērt visas iespējas un izvēlēties labāko, tādējādi
arī profesionāli pieņemšu to izaicinājumu, kas pavērs man
labākās darba iespējas.”
Foto:
Jelgavas novada pašvaldība
