Uzņēmējs sabiedriskās apspriešanas sapulcē sola, ka darīs visu, lai jaunais akumulatoru pārstrādes uzņēmums Kalnciemā nekaitētu iedzīvotājiem. «Galavārds būs jāsaka pašvaldībai,» aicinot iedzīvotājus uzdot jautājumus par iespējamo svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecību Kalnciemā, apspriedē šonedēļ atzina vides konsultāciju uzņēmuma pārstāve Aiga Kāle.
Pašvaldība gan pauž bažas, ka iedzīvotāji var nepiekrist projekta īstenošanai, savu viedokli pat nepamatojot. Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, atzinīgi novērtējot 52 jaunu darbavietu radīšanu, atzina, ka novadā jau ir negatīva pieredze ar cūku kompleksu būvniecību. «Sākumā iedzīvotāji tam nepretojās, bet vēlāk, kad ferma jau uzbūvēta, viņi ir pret. Un savu nostāju vairs nepamato – negrib tāpēc, ka negrib,» pauda novada vadītājs, raizējoties, ka arī šajā gadījumā iniciatīvu varētu apslāpēt. Plašāk par Kalnciemā spriesto lasiet avīzē.Kamēr bijusī uzņēmēja Daugule tiesājas ar apdrošinātājiem, viņas pamestās mājas aizaug un uztrauc kaimiņus Apdrošinātāju krāpšanā apsūdzētā Iveta Daugule, kā portāls zz.lv jau ziņoja, Augstākajā tiesā pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesas spriedumu, kas atstāja spēkā viņai Jelgavas tiesā piespriesto piecu gadu cietumsodu par mēģinājumu pieprasīt viltus atlīdzību par savrupmājas ugunsgrēkā it kā zaudētajām mantām. Tikmēr no uguns izpostītā I.Daugules Vecozolu īpašuma, kas atrodas Cenu pagastā, kaimiņu zemē nāk nezāles. No Vecozoliem pazūd arī materiālas vērtības. Ozolnieku novada Pašvaldības policija sola šo īpašumu pārbaudīt. Vairāk par to, ko «Zemgales Ziņas» uzgāja I.Daugules pamestībā, ko par to saka kaimiņi un viņa pati, lasiet laikraksta drukātajā versijā.Rokot ielas, strādnieki met krustu, lai neuzietu senkapusStāvot pie kādas 16. – 17. gadsimta mājas pamatiem, vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš veic Lielās ielas rekonstrukcijas arheoloģisko uzraudzību, ka, visticamāk, ko vēsturiski vērtīgu zem mūsdienu asfalta diez vai varēs atrast. «Taču to nekad nevar paredzēt. Strādniekus, kas rok, interesē paveikt darbu, kuram viņi ir noalgoti. Domāju, viņi pirms darba sākšanas met krustu, lai neatraktu neko vērtīgu, jo tad viss process apstātos. Ja tiek uzieti kapi, sākas arheoloģiskie izrakumi. Tā pagājušajā gadā bija Jēkabpilī, taču Jelgavā draudu, ka darbus vajadzētu apturēt, nav,» būvniekus mierina A.Tomašūns. Plašāk par pētnieka stāstīto – piektdienas laikrakstā. Sibīriete atstāj pārtikušu dzīvi, lai pievienotos vīra aicinājumam Jelgavniekus Žannu un Alekseju Galpernus pirmo reizi «Zemgales Ziņas» satika pilsētas slimnīcas Dzemdību nodaļā, kad, kā ierasts reizi nedēļā, atkal apciemoja jaundzimušos bēbīšus. Jaunie vecāki laipni uzņēma un neuzbāzīgi lika manīt, ka viņu stāsts nedaudz atšķiras no ierastā. Izrādās, Žanna Latvijā dzīvo vien dažus gadus. Kas īsti licis sibīrietei no Ņižņevartovskas, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu kandidātei un augstskola pasniedzējai, atstāt, kā viņa teic, daudz labklājīgāku dzīves vidi (reģionā iegūst naftu), personīgo māju, mašīnu un karjeru, lai sāktu pilnīgi jaunu dzīvi kopā ar Alekseju nelielā dzīvoklī RAF dzīvojamā masīvā Jelgavā? Par to lasiet portretaprakstā piektdienas «Zemgales Ziņās».70. – 80. gadu sporta dzīve nebija iedomājama bez GDA normatīviemStadiona skrejceļā, slēpošanas trasē, pie pievilkšanās stieņa, šautuvē vai ar granātu zaļā pļavā – lielam un mazam padomju pilsonim bija pienākums pierādīt, ka viņš ir vai vismaz grib būt «gatavs darbam un (PSRS) aizsardzībai». Piektdienas laikraksta Jelgavas stāstu rubrikā ieskats 70. – 80. gadu sporta dzīvē, kur vairāku tā laika sportisko līderu atmiņas par treniņnometni Murmanskā un smaidu raisošu priekšlasījumu Maskavā, par «amatieru» mačiem un arī par krūtīm, kas tolaik noderēja ne tikai nozīmītes nēsāšanai. Pašgatavotas lampas – modes kliedziens, ar ko aizraujas ne tikai māksliniekiMājokļa tematikai veltītā lappusē «Zemgales Ziņas» stāsta par frizieres Evitas Mīļās pieredzi, salona gaismas ķermeņiem pašas rokās piešķirot austrumniecisku motīvu. Frizētavas centrālā lustra ir daļēji pašas darināta, un daudzi, kas ver durvis, izbrīnā nočukst: «Vou!». Laikraksts arī piedāvā lasītājiem uzmeistarot lampas kupolu no linu diegiem – tas būs dekoratīvs gaismas objekts un telpā radīs romantisku noskaņu. Tās var būt arī parastas bumbas, ar kurām dekorēt pagalmu, viesību telpas, turklāt kupola darināšanā ar prieku iesaistīsies arī bērni. Kā to paveikt, lasiet avīzē.
