Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas
likumā, paredzot noteikt enerģētiskās nabadzības definīciju, jo līdz šim
enerģētiskā nabadzība kā termins un attiecināmie pasākumi tās mazināšanai
nacionālajā regulējumā nav konkrēti definēti.
Trešajā lasījumā deputāti atbalstīja Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikumu, kas nosaka, ka enerģētiskās nabadzības skarta
mājsaimniecība ir mājsaimniecība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem
kritērijiem – tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un
saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai, vai
arī tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo
dzīvokli atbilstoši likumam par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā vai
likumam par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām.
Grozījumos iekļautā enerģētiskās nabadzības definīcija
noteiks, ka ar enerģētisko nabadzību saprotami tādi mājsaimniecību iedzīvotāju
apstākļi, kad tiem ne tikai ir grūtības mājoklī uzturēt atbilstošu temperatūru,
bet arī gadījumus, kad lietotājam ir grūtības norēķināties par energoapgādes
komersantu sniegtajiem pakalpojumiem vai faktiski tos izmantot, ja iestājies
kāds no minētajiem apstākļiem – zemi ienākumi, augstas energopakalpojumu
izmaksas, zema mājokļa energoefektivitāte.
Enerģētiskās nabadzības pazīme ir, ja mājoklī
iestājies vismaz viens no minētajiem apstākļiem, nevis obligāts to kopums.
Enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību
identificēšanas gadījumā kā galvenā pazīme kalpo ģimenes jeb personas ienākumu
līmeņa novērtēšana un atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes jeb
personas statusam, vienlaikus šai ģimenei jeb personai saņemot dzīvokļa
pabalstu vai sociālā mājokļa iedzīvotāja statusu.
Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem,
2020.gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 26 374 trūcīgas
personas jeb 1,4% no visiem iedzīvotājiem Latvijā, bet 2019.gada janvārī – 31
613 trūcīgas personas jeb 1,6% no visiem iedzīvotājiem. Kopumā 2019.gadā vidēji
mēnesī personu skaits, kurām bija piešķirts trūcīgas personas statuss, bija 28
570, bet kopumā atbilstība trūcīgas ģimenes jeb personas statusam 2019.gadā
bija noteikta 45 400 unikālajām personām (provizoriskie dati).
Atbilstoši Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem
datiem 2020.gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 39 198
maznodrošinātās personas jeb 2% no visiem iedzīvotājiem, bet 2019.gada janvārī
– 43 155 maznodrošinātas personas jeb 2,2% no visiem iedzīvotājiem. Kopumā
2019.gadā vidēji mēnesī personu skaits, kurām bija piešķirts maznodrošinātās
personas statuss, bija 41 131, bet kopumā atbilstība maznodrošinātās ģimenes
jeb personas statusam 2019.gadā bija noteikta 50 300 unikālajām personām
(provizoriskie dati).
Tomēr, lai nodalītu trūcīgas un maznodrošinātas
ģimenes jeb personas, kas var norēķināties par mājokli un energoapgādes
komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, taču tām ir vajadzīga palīdzība,
piemēram, veselības aprūpes izdevumu vai izglītības izdevumu segšanai, par
enerģētiskās nabadzības skartu mājsaimniecību tiks noteikta tāda, kurā
dzīvojošajiem gan ir noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes
jeb personas statusam, gan piešķirts dzīvokļa pabalsts.
Minēts, ka kontekstā ar atbalsta pasākumiem
enerģētiskās nabadzības vai tās risku mazināšanā būtiski ir paredzēt veidu, kā
monitorēt atbalsta pasākumu ietekmi. Nosakot mājsaimniecības, kurās dzīvo
trūcīgās, maznodrošinātās personas, kas vienlaikus saņem pašvaldības piešķirtu
dzīvokļa pabalstu, un sociālajos mājokļos dzīvojošas personas par enerģētiskās
nabadzības skartām, iespējams statistiski tās apzināt, izmantojot
administratīvos reģistrus un nepalielinot izmaksas un administratīvo slogu
mērķgrupas identificēšanai, reģistrēšanai un uzskaitei, tāpat iespējams apzināt
izmaksas, kas šādu personu mājokļos jāattiecina no mājsaimniecības budžeta
siltuma un citu energoapgādes komersantu sniegto pakalpojumu izmaksu segšanai.
Tādējādi, ieviešot pasākumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai, konkrētajās
mājsaimniecībās būtu iespējams apzināt to ietekmi un veikt analīzi par šo
pasākumu efektivitāti.
Grozījumos iekļauta prasība, ka valstij vai
pašvaldībai, īstenojot energoefektivitātes politikas pasākumus, tie prioritārā
kārtā jāīsteno enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās. Minētā
prasība nodrošinās, ka uzlabosies to ēku, kurās atrodas enerģētiskās nabadzības
skartās mājsaimniecības, siltumnoturība, iekārtu un telpu energoefektivitāte un
līdz ar to samazināsies rēķini par apkuri un energoapgādes komersantu
pakalpojumiem
Patlaban Latvijā atbalsts enerģētiskās nabadzības
skartajām mājsaimniecībām ir galvenokārt pieejams pašvaldību nodrošinātās
sociālās palīdzības ietvaros. Pašvaldībām nepieciešamības gadījumā jānodrošina
garantētais minimālais ienākumu līmenis visām personām mājsaimniecībā, turklāt
tās nodrošina dzīvokļa pabalstu (atšķirīgs apmērs un nosacījumi katrā
pašvaldībā) mājsaimniecībām, tādējādi sniedzot atbalstu izmaksu par apkuri
segšanai.
Savukārt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā
(NEKP) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regulas
prasībām izstrādāti enerģētiskās nabadzības samazināšanas mērķi.
Elektroenerģijas tirgus likumā līdz ar
elektroenerģijas tirgus atvēršanu tika ieviests aizsargātā lietotāja
tirdzniecības pakalpojuma regulējums, kas paredz sniegt aizsargātajiem
lietotājiem no valsts budžeta šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem atbalstu
norēķiniem par elektroenerģiju, lai noteiktu loku elektroenerģijas lietotāju
aizsargātu no elektroenerģijas cenas pieauguma, kas tieši var atstāt ietekmi uz
šo personu maksātspēju un ietekmēt viņu vispārējo sociālo stāvokli.
Foto: pixabay.com
