Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja jaunus ēku
energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumus,
kas iever jaunu apvienotu regulējumu ēku energosertifikācijas kārtībai un ēku
energoefektivitātes aprēķina metodei.
Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka noteikumu
paredz jaunu regulējumu attiecībā uz ēku energosertifikācijas kārtību, ēku
energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, prasībām gandrīz nulles enerģijas
ēkām un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai, ēku energosertifikātu
formu, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes kārtību un termiņiem,
kā arī references līmeņiem jaunbūvju un ekspluatējamu ēku energoefektivitātes
salīdzinošajai skalai.
Lai samazinātu birokrātiju un izmaksas par jaunbūvju,
kā arī ēkas pārbūves vai atjaunošanas gadījumos, energosertifikāciju, turpmāk
jau ēkas projektēšanas stadijā neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes
jomā izstrādās ēkas pagaidu energosertifikātu, reģistrēs to Būvniecības
informācijas sistēmas ēku energosertifikātu reģistrā un pievienos būvniecības
ieceres dokumentācijai. Savukārt nododot ēku ekspluatācijā eksperts precizēs
rādītājus, kas ietekmē ēku energoefektivitāti un rezultātā ēkas pagaidu
energosertifikātu.
Savukārt, ja ēkas īpašnieks vēlēsies noskaidrot jau
ekspluatācijā esošas ēkas energoefektivitātes rādītājus, bet ne tās
energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu kopumu, varēs veikt vienkāršoto
energosertifikāciju, pamatojoties tikai uz izmērītajiem datiem. Tiesa, ēkai būs
jābūt individuālai enerģijas patēriņa uzskaitei un pieejamiem enerģijas
patēriņa datiem par pēdējiem trim ēkas ekspluatācijas gadiem, kā arī tai nav
veiktas pārbūves, kas ietekmē enerģijas patēriņu.
Galvenās izmaiņas attiecībā uz ēku energosertifikāciju
paredz, ka turpmāk energosertifikācija balstīsies uz diviem rādītājiem – ēkas
apkures patēriņu un primārās enerģijas patēriņu. Līdz šim tika ņemts vērā tikai
siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei. Piemēram, ēka, kurā apkures iekārtas
izmantos atjaunojamos energoresursus, būs energoefektīvāka jeb videi
draudzīgāka.
Savukārt, lai padarītu dažāda lieluma ēku
energosertifikāciju līdzsvarotāku, turpmāk energoefektivitātes klasi noteiks
atbilstoši ēkas apkurināmajai platībai trīs ēku lieluma grupās nevis tikai pēc
izmatošanas iedalījuma dzīvojamā – nedzīvojamā ēka. Tādejādi mazu jeb no 50
līdz 120 kvadrātmetru ēku būvniecībā energoefektivitātes rādītāji –
“A” klase 60 kilovatstundas par kvadrātmetru (kWh/m2) – būs
sasniedzami ar ēkas apkurināmajai platībai atbilstošām izmaksām. Līdz šim visām
dzīvojamām mājām “A” klasei bija noteikta prasība sasniegt 40 kWh/m2.
Jaunā energosertifikācijas kārtība paredz jaunu,
brīvprātīgu ēku energoefektivitātes klasi “A+”, kas nosaka vēl
augstākus sasniedzamos energoefektivitātes rādītājus nekā gandrīz nulles
enerģijas ēkām. Tādejādi tirgus dalībniekiem tiks dota iespēja būvēt ēkas ar
vēl labākiem ēku energoefektivitātes rādītājiem.
Jaunais regulējums paredz arī gadījumus, kad varēs
neveikt ēku energosertifikāciju – tad, ja ir spēkā esošs energosertifikāts un,
veicot pārbūvi vai atjaunošanu, izmaiņas ir mazākas par 5% no primārās
enerģijas patēriņa. Iepriekš visām ēkām veicot pārbūvi vai atjaunošanu bija
jāveic jauna energosertifikācija.
Savukārt ēkām, kuras pēc pielietojuma neatbilst
tipiskam nedzīvojamo ēku pielietojumam, piemēram, autoserviss un elektronisko
sakaru ēkas, turpmāk būs jānodrošina atbilstība tikai Latvijas būvnormatīvu
prasībām. Pēc EM skaidrotā, tas ļaus izmantot racionālākus un ekonomiskākus
risinājumus specifisku ēku būvniecībā, vienlaikus nodrošinot arī ēku
energoefektivitāti. Līdz šim šādām ēkām bija jāsasniedz tādas pašas prasības kā
nedzīvojamām ēkām, izpildot gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, lai gan tas
ne vienmēr bija ekonomiski pamatoti un tehniski viegli realizējams.
Jaunais regulējums paredz – jo vairāk gandrīz nulles
enerģijas ēka izmantos atjaunojamos energoresursus un samazina neatjaunojamās
enerģijas patēriņu primārās enerģijas apjomā, jo tā būs ilgtspējīgāka.
Tāpat gandrīz nulles enerģijas ēkām
energosertifikācijas aprēķinos turpmāk būs obligāti jāizmanto gaisa apmaiņas
rādītāji un iekštelpu temperatūras, kas atbilst vidēja komforta līmenim.
Tādējādi tiks iegūti savstarpēji labāk salīdzināmi aprēķini, kas neradīs
kļūdainu priekšstatu par ēkas energoefektivitātes reālajiem rādītājiem.
Regulējums paredz arī jaunu prasību gandrīz nulles
enerģijas ēkām, kur turpmāk jau projektēšanas stadijā būs jānovērtē arī telpu
pārkaršanas risks. Savlaicīga telpu pārkaršanas risku izvērtēšana nodrošinās
kvalitatīvāku gandrīz nulles enerģijas ēku projektēšanu kā arī novērsīs termālā
diskomforta iespējamību telpās.
Ministru kabineta noteikumi tika izstrādāti,
pamatojoties uz grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā, un ar tiem tiks
pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par ēku energoefektivitāti
prasības Latvijas nacionālajā likumdošanā.
Foto: no arhīva
