Pašvaldība noteikusi sešus iekšpagalmus pilsētā, kur ikviens zemnieks bez nomas un citām maksām var tirgot svaigpienu. Vienīgais nosacījums – jābūt nepieciešamajiem Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzinumiem jeb atļaujām.
Uzskaitot šos pagalmus, pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta gan konkrētas vietas nemin. Viņa skaidro, ka savu saražoto produkciju zemnieki var realizēt trīs iekšpagalmos RAF dzīvojamajā masīvā – Loka maģistrāles, Pērnavas un Rīgas ielas iekšpagalmos. Lielupes kreisajā pusē to varēs darīt iekšpagalmā Satiksmes ielā starp pasta nodaļas ēku un bērnudārza teritoriju, Puķu un Māras ielas iekšpagalmā, kā arī Sudrabu Edžus un Vaļņu ielas iekšpagalmā. Konkrētāku informāciju par pagalmu adresēm interesenti var saņemt, zvanot uz pašvaldību pa tālruni 63005511. Kaut arī vietējā vara par pašmāju ražojumu tirdzniecību nekādu maksu nav plānojusi iekasēt, tā aicina zemniekus, kuri vēlas savu produkciju realizēt šajās vietās, reģistrēties pašvaldībā.Jāpiebilst, ka vairākos iekšpagalmos pašvaldība līdz ar siltāka laika iestāšanos plānojusi nodrošināt arī elektrības pieslēgumu, lai pienu un tā produktus ilgāk varētu uzglabāt svaigus. Pagaidām vēl tiek apzinātas iespējas, kā šos tehniskos risinājumus īstenot, taču jau patlaban tiek ziņots – arī par elektrību no zemniekiem nekas netikšot prasīts.Tikmēr zemnieku aizstāvības organizācija biedrība «Zemnieku saeima» bažījas, ka piena pārstrādātāju pārstāvji visādiem paņēmieniem met sprunguļus lauksaimnieku centienos slaukumu realizēt pašiem. Biedrības direktore Rita Sīle neslēpj, ka Latvijā daudzus gadus lielo pārstrādes uzņēmumu lobija ietekmes rezultātā nosacījumi zemnieku produkcijas tirdzniecībai bijuši daudz sarežģītāki kā citās Eiropas valstīs. Tādēļ Latvijā gandrīz zudušas savu nišas produktu ražošanas tradīcijas. Pretstatā tādām valstīm kā Itālija un Francija, kur saimniecībās saražotos produktus patērētāji pērk un uzturā lieto ļoti plaši, mūsu patērētājiem zemnieku produkcija legāli līdz krīzes sākumam gandrīz nebija nopērkama. «Taču krīzē bijis savs labums – beidzot patērētājiem radusies iespēja pirkt daudz plašāku klāstu zemnieku pašu ražotās produkcijas. Tas ir apsveicams un atbalstāms process,» saka R.Sīle. Piena pārstrādes uzņēmumi pauduši, ka zemnieki nemaksā nodokļus, bet to kategoriski noraida «Zemnieku saeimas» valdes locekle Maira Dzelzkalēja: «Tā nav taisnība. Tiem, kas ir izņēmuši tiešās tirdzniecības kvotu, ir jāatskaitās par tās izpildi. Grāmatvedību var pārbaudīt arī VID. Pat ja zemnieks tirgojoties kvīti neizsniedz, nodokļus viņš maksā.» Viņa noliedz arī bažas par masveida saslimšanas iespējām, vaicājot: «Ko «Smiltenes piena» vadītāja Gita Mūrniece bija domājusi, kad teica, ka piena tirdzniecības rezultātā sāksies masveida saslimšanas? Sāksies mēris vai masveida caureja? Pārtikas un veterinārais dienests daudzus gadus kontrolē saimniecības, un Latvijā lielos apjomos tiek ražots visaugstākās kvalitātes piens! Tagad cilvēki beidzot sagaršojuši īstā piena garšu, un visi, ko pazīstu, ir sajūsmā!»Jāpiebilst, ka pēdējā mēneša laikā situācija un nosacījumi tirgū strauji mainās, zemnieku produktu tirdzniecībā iesaistās aizvien vairāk spēlētāju. Pircēji pieprasa svaigpienu, zemnieku gatavotos sierus, biezpienu, krējumu, dārzeņus un citus produktus. Arī biedrība «Zemnieku saeima» diskutē ar lielveikalu tīkliem par zemnieku produkcijas tirdzniecības organizēšanu un kvalitātes nodrošināšanu. R.Sīle uzsver, ka faktiski tiešo tirdzniecību nu jau apturēt vairs nav iespējams. Tādēļ šobrīd jārūpējas, lai tā tiek sakārtota – jāmazina liekā birokrātija un jāpilnveido normatīvo aktu bāze.
