Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba
vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas
trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības
gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi
papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti
21. martā valsts sekretāru sanāksmē, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Santa
Jirgensone.
Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. maija, un tā mērķis
ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas
par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam,
fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas
saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas.
Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības
apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar
nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par
patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus
likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas.
Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts
arī nosacījums, ka trauksmes cēlēju un viņa radiniekus aizliegts disciplināri
vai citādi sodīt un radīt jebkādas nelabvēlīgas sekas trauksmes ziņojuma dēļ, līdz
šim nav bijis regulējuma par to, kāda administratīvā atbildība iestājas
personai, kas vēršas pret trauksmes cēlēju vai viņa radiniekiem. Tāpat arī vēl
nav noteikts, kāds sods pienākas par apzināti nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšanu
trauksmes cēlēja ziņojumā.
Lai situāciju mainītu un likumā minētie aizliegumi un
ierobežojumi nebūtu tikai formāla rakstura, 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē
tika izsludināts Valsts kancelejas sagatavotais likumprojekts grozījumiem
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Saskaņā ar šiem grozījumiem fiziskai personai vai
amatpersonai, kas radīs nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa
radiniekiem, tiks noteikts līdz 700 eiro liels naudas sods, savukārt juridiska
persona par šādu pārkāpumu var saņemt līdz pat 14 000 eiro lielu naudas
sodu. Persona, kas, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, būs apzināti
sniegusi nepatiesas ziņas, tiks sodīta ar naudas sodu apmērā līdz 700 eiro.
Vienlaikus, tuvojoties šā gada 1. maijam – dienai, kad
Trauksmes celšanas likums stāsies spēkā –, notiek arī citi sagatavošanās darbi,
lai brīdī, kad Trauksmes celšanas likums būs stājies spēkā, tā mehānisms būtu
skaidrs gan potenciālajiem trauksmes cēlējiem, gan kompetentajām iestādēm, kas
pieņems trauksmes celšanas ziņojumus, gan arī organizācijām, kurām būs jāievieš
iekšējā trauksmes celšanas sistēma (ja ir vairāk nekā 50 nodarbināto).
Valsts kanceleja ir izstrādājusi labās prakses vadlīnijas
iekšējās trauksmes celšanas jomā. Šobrīd šis materiāls vēl tiek apspriests un
papildināts sadarbībā ar privātā sektora pārstāvju organizācijām.
Tāpat top vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai
un izskatīšanai kompetentajās institūcijās. Savukārt iedzīvotājiem jaunais
likums tiks skaidrots informatīvās kampaņas laikā; vienlaikus informācija par
trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības programmu būs pieejama arī
tiešsaistes platformas vietnē, kur, sākot no 1. maija, būs iespējams iesniegt
trauksmes celšanas ziņojumus.
Foto: Ministru kabinets
