Pilnveidotais mācību saturs ieviesīs korekcijas izglītojamo
vērtēšanas sistēmā, un turpmāk 1. līdz 3.klašu skolēni netiks vērtēti ar
atzīmēm, preses konferencē par pilnveidotā mācību satura ieviešanu 1., 4., 7.
un 10.klasēs jaunajā mācību gadā stāstīja “Skola2030” mācību satura
izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs.
Pēc Pestova vārdiem, izmaiņas vērtēšanas sistēmā būs
1.- 3.klašu skolēniem, kur vairs nevienā priekšmetā nebūs atzīmes, bet gan
konkrēti sasniedzamie rezultāti, kurus attiecīgi katrs pedagogs izvērtēs.
Pestovs skaidroja, ka katrā mācību priekšmetā būs
noteikti sasniedzamie rezultāti, un pret tiem skolotāji vērtēs, cik daudz no
plānotā katrs skolēns ir sasniedzis. Viņš uzsvēra, ka šī informācija vecākiem
būs pieejama detalizēti, un vecāki no tā varēs izsecināt, ko viņu bērns prot,
izprot un spēj pielietot. Plānots, ka šādai skaidrībai vajadzētu būt par katru
no priekšmetiem.
Savukārt no 4.- 12.klasei vērtēšana saglabāsies 10
baļļu skalā, un šeit atzīmes primārais mērķis būs raksturot, ko bērns patiešām
var, prot, izprot un var demonstrēt. Katra atzīme veidos skolēna tā brīža
sasniegto rezultātu, cerībā, ka nākamajos pārbaudījumos tas tikai pieaugs.
Pestovs norādīja, ka pilnveidotā mācību sistēma
aicinās skolotājus pavadīt vairāk laika atgriezeniskās saites sniegšanai, nevis
vērtēšanai.
Tāpat jaunais mācību saturs un mācību pieeja paredzēs
plašāku caurviju prasmju apguvi, veicinās sasaisti starp dažādiem mācību
priekšmetiem un pieļaus dažādus uzdevumu risināšanas ceļus. Tāpat skolotāji
vairāk piedāvāšot radošus un pētnieciskus uzdevumus.
Preses konferencē Valsts izglītības satura centra
(VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka jau pēc dažām dienām, 1.septembrī,
skolas sāks īstenot pilnveidoto mācību saturu, uzsverot, ka sākumā gaidāmas
kļūdas, pārpratumi un izaicinājumi, tomēr tas esot normāli.
Viņš skaidroja, ka jaunajā mācību gadā 1., 4., 7. un
10.klasēs gaidāmas formālas izmaiņas, tostarp, no 4.klases jaunieši sāks apgūt
otru svešvalodu, turpmāk apvienots priekšmets Latvijas un pasaules vēsture,
ieviests priekšmets “Teātra māksla”, kā arī radīta jauna tehnoloģiju
mācību joma, mainot akcentus dažādos priekšmetos.
Paralēli šajā mācību gadā notiks pakāpeniska pāreja uz
izglītību latviešu valodā skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības
programmas, atgādināja VISC vadītājs.
Catlaks klāstīja, ka vidējās izglītības pakāpē
skolēniem būs iespēja iedziļināties savās interesēs un cerētajos nākotnes
mērķos, padziļināti apgūstot interesējošo, vienlaikus vispārinot arī
pamatizglītībā apgūto.
“Vidējā izglītībā mēs saglabājām bāzi jeb
vajadzību vēlreiz ieskatīties visos mācību priekšmetos, un tad veltīt noslēguma
posmu 11.klases beigās, 12.klasē, lai padziļinātajos kursos aizraktos līdz
lietu būtībai, un saprastu, vai tas ir vēlamais dzīves ceļš,” norādīja
VISC vadītājs.
Viņš pauda cerību, ka jaunais mācību saturs dos
lielāku “grūdienu” tam, kāda veidosies mūsu sabiedrība, un
pateicoties jaunajam mācību saturam, būs iegūti labāk sagatavoti vidusskolu
beidzēji, kuriem būs dziļāka un pamatotāka izpratne un prasmes, kā arī lielāka
mācību motivācija un ieradums mūžizglītībai.
Catlaks minēja, ka noslēdzot pamatizglītības posmu
skolēni kārtos trīs eksāmenus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā.
Savukārt ceturtais būs starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un
pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturu.
Turpretī vidējās izglītības posmā skolēnam būs
jānokārto eksāmeni vismaz optimālajā līmenī latviešu valodā, svešvalodā un
matemātikā, kā arī divi eksāmeni augstākajā līmenī kādos no padziļinātajiem
kursiem.
Pirmo reizi jaunos eksāmenus kārtos 2022./2023.mācību
gada beidzēji.
Foto: no arhīva
