Pilsētā vairākās vietās ap ugunsdzēsības vajadzībām izvietotajiem hidrantiem redzami plaši rūsas pleķi. Šo iekārtu apsaimniekotāja SIA «Jelgavas ūdens» apgalvo – tie veidojušies, jo ik palaikam jāskalo ūdensvada caurules. Uzņēmumam gan bažas sagādā lielie ūdens zudumi, kas rodas ugunsgrēku dēļ.
Kā novēroja portāls zz.lv, rūsas laukumi redzami ap hidrantiem gan pilsētas centrā, piemēram, abpus tirdzniecības centram «Pilsētas pasāža», gan Pārlielupē. SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna stāsta – uzņēmums patlaban apsaimnieko 121 virszemes un 224 pazemes hidrantus. Virszemē izvietotie atpazīstami pēc sarkanajiem korpusiem ielu malās. To galvenais uzdevums ir kalpot gadījumos, kad tuvumā notikusi ugunsnelaime. V.Juhna apgalvo, ka tā sauktie pazemes jeb akās izvietotie hidranti ir ar mazāku ūdens caurplūdi, tādēļ iespēju robežās, piemēram, rekonstruējot ielas, tiek izbūvēti virszemes hidranti. Tā kā Jelgavā ūdens kvalitāte, pēc V.Juhnas teiktā, «ir tāda kā ir», ik palaikam pa hidrantiem notecina ūdeni uz ielas, lai tādējādi skalotu ūdensvada tīklus. «Hidrantu ūdens ir problēma visā pasaulē,» pēc tikšanās ar citu pilsētu ūdenssaimniecības speciālistiem šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saka V.Juhna. Ugunsdzēsēju darbs uzņēmumam rada vidēji vienu procentu no visa uz pilsētu «padotā» ūdens zudumiem. Nozares speciālisti domā, ka šie zaudējumi būtu jāsedz pašvaldībām. Tāda kārtība ir arī citviet pasaulē, tādēļ jaunajā likumā par ūdensapgādi domāts iestrādāt normu par ūdens zudumiem maksāt pašvaldībām. Kopumā «Jelgavas ūdens» uzskaita tikai ap 70 procentiem no ūdens, kas tiek piegādāts Jelgavai. Pārējais ir zudumi, kas rodas ne tikai ugunsdzēsēju darba dēļ, bet arī pēc cauruļu skalošanas, kā arī mēraparātu neprecizitātes un zagļu dēļ. V.Juhna uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir panākt 10 – 15 procentu zaudējumus. Tas ir normāls rādītājs, bet mūsu pilsētā būšot iespējams tikai pēc ūdenssaimniecības attīstības projektu realizācijas.
