Kristaps Štobis ir vides dizainers un mākslas pedagogs. Viņš sevi dēvē par Ziemassvētku mākslinieku, jo kopā ar domubiedriem izveidojis uzņēmumu, kas, strādājot ar zīmolu “December Design”, nodarbojas galvenokārt ar Ziemassvētku dekorāciju veidošanu Latvijas pašvaldībās, kā arī Lietuvā un Norvēģijā. Kristaps Jelgavai vēl neko nav gatavojis un Jelgavu un Dobeli pazīst vairāk kā caurbraucējs ceļā no Liepājas uz Rīgu. Bet arī caurbraucēja skats no malas reizēm var būt vērtīgs.
– Ko domājat par pilsētu saukļiem, moto, devīzēm? Vai
Jelgava, jūsuprāt, atbilst pozicionētajiem saukļiem – pilsēta izaugsmei,
studentu, jauniešu pilsēta? Vai šādiem saukļiem ir nozīme?
Saukļu laiks ir beidzies – tas ir mans
subjektīvais viedoklis. Sauklis neko nedos, nepievienos pilsētas zīmolam
papildu vērtību. Tas ir pagājis posms, kas vairs nav aktuāls. Saukļi ir arī
Ventspilij, Siguldai, Liepājai un citām pilsētām. Jelgavai, manuprāt, jādomā,
vai tai vispār ir vajadzīgs sauklis, jo tas, ka pilsētai ir potenciāls, ir
nepārprotami – Rīgas tuvums, loģistikas centri, daudz uzņēmumu. Ir gudrāki,
citādāki veidi, kā sevi pozicionēt, jo pilsētu starpā pastāv konkurence, kurai
sakārtotāka vide, kura piemērotāka ģimenēm ar bērniem u.c. Pilsētai jādomā, kā
tā sevi redz pēc pieciem gadiem, un nevar neņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Jā,
Jelgavā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, bet Jelgava – studentu
pilsēta? Šķiet, ka vairs ne. Paliekošas pilsētas vīzijas veidošana nevar būt
atrauta no tautas viedokļa. Nedrīkst neņemt vērā arī to, ka pasaule strauji
mainās – tā ir jaunā realitāte. Mēs cenšamies skatīties nākotnē, gaidām, kad
pandēmija beigsies, bet tā, kā bija, vairs nebūs. Reklāmas saukļi, plakāti,
aicinājumi – cilvēki pret tiem kļuvuši imūni. Jābūt personiskākai pieejai,
jāveido dzīve tā, lai cilvēkiem patiktu šeit dzīvot, lai viņi gribētu te būt.
Braucot pa Latviju, izskatās, ka daudzās vietās varbūt vajag nedaudz vairāk
gribēt, nepieciešams jaudīgs grūdiens, saņemšanās. Nāk pavasaris, un Lielā
talka ir laba ideja. Taču cilvēkiem nevajadzētu visu gaidīt no valdības,
pašvaldībām, bet nākt pašiem ar savām iniciatīvām, veidot mikrorajonu grupas,
apkaimju biedrības. Dažās pilsētās tādas ir, un tas ir lieliski.
Visu interviju lasiet 18. marta “Zemgales Ziņās”
Foto: no personīgā arhīva
