Jau pirmdien ap 20 000 pirmskolu audzēkņu
uzsāks mācības pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas, kuras mērķis ir
attīstīt bērnos radošumu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kā arī prieku
mācīties.
Izglītības un zinātnes ministrijas
izstrādātā pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir “zinātkārs,
radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi
darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem,
apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā”.
Mācību satura apguves norise un plānotie
bērnam sasniedzamie rezultāti programmā norādīti trim pirmsskolas izglītības
posmiem. Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna
vecums, proti, 1. posms atbilst – no 1,5 gadiem līdz 3 gadiem, 2. posms – no 3
gadiem līdz 5 gadiem un 3.posms – no 5 gadiem līdz 6 gadiem.
“Skola2030” pirmskolas mācību
satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece aģentūrai LETA sacīja, ka
jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas galvenie ieguvumi ir bērnu
patstāvība un tas, ka mācību procesā skolotāji kļūs brīvāki.
Viņa stāstīja, ka mācību pieejā mainās
skolotāja un bērna loma. Bērni paši iesaistīsies mācību procesā, būs aktīvi un
veidos savu izpratni, tādā veidā palielinot savu motivāciju, interesi un
atbildību. Ar šo jauno sistēmu, tiek piedāvāts ilgāks laiks jaunu lietu apguvei
un mācīšanās notiks iedziļinoties.
“Būtiski, ka mācību procesā bērns
tiks īpaši uzraudzīts, jo skolotāji novēros cik tālu bērns ir ticis, kādas
prasmes apguvis un tālāk mācību procesā tās tiks papildinātas,” skaidroja
Miesniece. Viņa uzsvēra, ka svarīgas pārmaiņas ir arī skolotājiem, jo tie kļūs
par mācību plānotājiem un šī loma palielinās laika veltīšanu plānošanai un
novērošanai.
Jaunā kompetenču pieejā balstītā sistēma
padarīs skolotāju brīvāku mācību procesā, jo pedagogi varēs vairāk laika
atvēlēt mācību procesa vērtēšanai un progresa noteikšanai.
Tāpat Miesniece stāstīja par sistēmas
izaicinājumiem, kas varētu rasties pārejas procesā. “Pirmskolas skolotāji
ir ļoti atvērti jauniem paņēmieniem un pieredzēm, bet neviens nevar no nākamās
dienas pilnībā izmainīt savu mācību pieeju un, tāpēc skolotājiem gluži kā
bērniem ir jāpieņem, ka ir atļauts kļūdīties,” uzsvēra eksperte.
Ja sākumā neizdodas, kā rakstīts
vadlīnijās, skolotājiem nevajag pārdzīvot, stāsta Miesniece, bet turpināt
mācīties un darīt to ar prieku. Tāpat viņa skaidroja, ka pedagogiem ir ļauts
izmantot gan “Skola2030” izstrādātās vadlīnijas, gan arī citu
izdevniecību materiālus.
Bažas radot vecāku attieksme, proti, vai
vecāki sapratīs jauno pieeju. “Ne vienmēr tieši bērna gatavais darbs ir
apliecinājums tam, cik tālu bērns ir ticis, bet svarīgi ir sekot bērna
attīstības dinamikai un to var darīt tikai sadarbojoties ar skolotāju,”
stāstīja eksperte. Viņa aicina vecākus pārrunāt bērnu attīstību ar pedagogu un
vērot, kā atvase kļūst patstāvīgāka un atbildīgāka.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka
daļa biedru, kas strādā bērnudārzos jau vairākus gadus strādā izmantojot šīs
metodes, tamdēļ radikālas pārmaiņas šajā pakāpē nesaskata, tomēr zināmas
pārmaiņas darba organizēšanā un sadarbībā starp pedagogiem un vecākiem tāpat
pastāvēs.
Vanaga uzsvēra, ka pedagogiem nepietiek
laika esošajā darba slodzē pilnvērtīgi īstenot pirmskolas pedagoga funkcijas –
sagatavoties mācībām un dot atgriezenisko saiti vecākiem. Pedagogu darba slodze
ir 40 stundas un četras no tām ir paredzētas, lai gatavotos. “Pa kuru
laiku, lai analizē dinamiku, ja daļai pirmskolas pedagogu jāgatavojas
nodarbībām – taisot sagataves, griežot materiālus un lasot dabas veltes? Pēc
darba neapmaksāti,” bažas pauda LIZDA priekšsēdētāja.
Viņasprāt, ministrijai ir jāseko līdzi
tam, kā pārmaiņas realizēsies un, ja radīsies aktuāli jautājumi, lai ir iespēja
pie kāda vērsties pēc risinājumiem un tie būtu, “lai nav tā, ka konstatē
problēmu, piefiksē un risinājumu nemeklē, jo tas maksā”.
Kā ziņots, pilnveidoto mācību saturu un
pieeju ieviesīs pakāpeniski. Šogad no 1.septembra pēc jaunās kompetenču pieejā
balstītās sistēmas sāks mācīties pirmskolas audzēkņi, nākamgad tiks ieviests
pilnveidotais mācību saturs arī 1.,4.,7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā
jaunais mācību saturs tiks ieviests arī 2.,5.,8. un 11.klasē, savukārt visā
izglītības sistēmā jaunais mācību saturs pilnībā tiks ieviests
2022./2023.mācību gadā.
Foto: pixabay.com
