Pirmdien,
15.novembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sanāks
uz sēdi, lai noskaidrotu, kuri deputāti nebūs tiesīgi piedalīties
Saeimas darbā, jo nav vakcinējušies pret Covid-19 vai pārslimojuši
to, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājas
biedrs Vitālijs Orlovs (S).
Plānots,
ka komisijas locekļi uz sēdi sanāks plkst.8, lai vēlāk
plenārsēdē informētu deputātus par to, kuri nav uzrādījuši
sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā,
kā to nosaka šodien parlamentā pieņemtā likuma “Par pagaidu
papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu
darbam” normas.
Orlovs
sacīja, ka vakar, ieraugot likumprojektu, bijis pārsteigts par
likumā uzdoto deleģējumu Mandātu komisijai, piebilstot, ka
iepriekš neviens to nebija redzējis. Viņš cerēja, ka to vēl
uzlabos, atņemot komisijai šo uzdevumu, tomēr tā nenotika.
Politiķis
akcentēja, ka iepriekš, kad tika pieņemts lēmums par to, ka
deputātam, ierodoties plenārsēžu zālē, jāuzrāda derīgs
Covid-19 sertifikāts vai negatīvs tests, tas tika uzrādīts
Saeimas Administrācijā. Viņaprāt, arī šajā gadījumā šis
deleģējums bija jāuztic parlamenta Administrācijai.
Parlamentārietis
arī piebilda, ka konkrētajai Saeimas struktūrvienībai ir zināms,
kuriem no deputātiem iepriekš nebija sertifikātu, un tā varētu
pārliecināties, vai tagad minētie parlamentārieši tos ir
ieguvuši.
Orlovs
arī pauda bažas par to, ka nav skaidrs, kas notiks, ja pirmdien
gaidāmajā komisijas sēdē nebūs kvoruma.
Vaicāts,
vai viņam ir zināms, kuriem deputātiem nav Covid-19 sertifikāta,
parlamentārietis atklāja, ka no deputātes Jūlijas Stepaņenko
(LPV) sociālo tīklu publikācijām uzzinājis par viņas pozīciju
nevakcinēties. Par citiem deputātiem Orlovam skaidras informācijas
neesot, vienlaikus viņš atgādināja, ka deputāts Aldis Gobzems
(LuK) nesen izslimojis Covid-19, tāpēc viņam būšot sertifikāts.
Stepaņenko
aģentūrai LETA norādīja, ka viņai nav Covid-19 sertifikāts,
taču tieši neatbildēja uz jautājumu, vai ir vakcinējusies.
Politiķe norādīja, ka šodien pieņemtais likums nemotivēs viņu
vakcinēties. Stepaņenko par šiem grozījumiem vērsīsies tiesā,
reizē politiķe norādīja, ka tas būs grūtāk, nekā viņas
pašreizējā cīņa par pārējo iedzīvotāju tiesībām turpināt
strādāt, neveicot obligāto vakcināciju.
Deputāte
uzsvēra, ka solidarizēsies ar tiem pārējiem cilvēkiem, kuriem
nav Covid-19 sertifikāts un kuri tāpēc nevarēs turpināt strādāt.
Politiķe arī norādīja, ka būs jāsaprot, vai viņai joprojām
būs tiesības parakstīt priekšlikumus, likumprojektus un
jautājumus ministriem.
Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) aģentūrai LETA skaidroja,
ka šodien pieņemtais likums formāli neaizliedz nevakcinētiem
deputātiem attālināti iesniegt priekšlikumus vai likumprojektus,
tomēr viņi nevarēs par tiem izteikties vai debatēt ne komisiju,
ne Saeimas sēdēs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no pieņemtajiem
ierobežojumiem deputāti var izvairīties iegūstot sertifikātu.
Vienlaikus
viens “Saskaņas” deputāts pirmdien vēl būs bez
sertifikāta. Kā aģentūrai LETA pastāstīja “Saskaņas”
frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, viņa vadītajā
frakcijā sertifikātus ir ieguvuši visi deputāti izņemot viens,
kurš otro vakcīnas pret Covid-19 devu saņems otrdien, 16.novembrī.
Tas nozīmē, ka šim deputātam būs nepieciešamas vēl divas
nedēļas līdz sertifikāta iegūšanai, kas dos tiesības
piedalīties parlamenta darbā.
Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par pagaidu
papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu
darbam” nosakot, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem
Saeimas deputātiem no 15.novembra būs liegts piedalīties Saeimas,
tās komisiju un parlamenta citu institūciju sēdēs.
Jau
sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti deputāti
nedrīkstēs piedalīties klātienes sēdēs, bet tagad liegums
noteikts arī dalībai attālinātās sēdēs.
Attiecīgo
priekšlikumu iesniedza koalīciju veidojošās “Attīstībai/Par!”,
“Jaunās vienotības”, Jaunās konservatīvās partijas un
Nacionālās apvienības frakcijas.
Likumā
noteikts, ka no 15.novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties
tikai tāds Saeimas deputāts, kurš šajā likumā noteiktajā
kārtībā ir uzrādījis Covid-19 sertifikātu, kas apliecina
vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš
saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai
konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un
uzrādījis sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.
Deputātam
Covid-19 sertifikāts būs jāuzrāda Saeimas Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisijai, ja vien deputāts informāciju par sertifikātu
nav jau iepriekš iesniedzis Saeimas Administrācijā. Mandātu
komisijai tuvākajā Saeimas sēdē būs jāziņo par deputātiem,
kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi
piedalīties Saeimas darbā.
Deputātam,
kurš nebūs tiesīgs piedalīties Saeimas darbā, tiks pārtraukta
mēnešalgas un kompensācijas izmaksa. Saeimas deputāta mēnešalgas
un kompensācijas izmaksa tiks atjaunota ar dienu, kad deputāts
Mandātu komisijai būs uzrādījis Covid-19 sertifikātu.
Ja
deputāts sertifikātu būs ieguvis un uzrādījis pēc 15.novembra,
Mandātu komisijai par to būs jāziņo tuvākajā Saeimas sēdē.
Pēc
koalīcijas frakciju priekšlikuma noteikts, ka likuma mērķis ir
noteikt pagaidu papildus prasības Saeimas deputātu dalībai
Saeimas, Saeimas komisiju, speciāli izveidoto komisiju,
apakškomisiju, deputātu grupu, deputātu darba grupu, Frakciju
padomes un Saeimas Prezidija sēdēs, citos Saeimas vai Saeimas
struktūrvienību organizētos pasākumos, kā arī Saeimas
ārpolitiskajā darbībā, kā arī pagaidu prasības pašvaldības
deputātiem.
Izmaiņu
autoru skatījumā, šīs prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu
sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību
Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, sekmētu uzticēšanos
valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības
politikai, solidarizētos ar pārējām valsts un pašvaldību
institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību amatpersonām un
darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas
izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā, kā arī vairotu
uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā
Saeimas darbībai.
Likums
būtu spēkā līdz 2022.gada 1.jūlijam, bet Saeimas Prezidijs ne
retāk kā reizi divos mēnešos izvērtēs šādu ierobežojumu
saglabāšanas nepieciešamību.
Saeimas
Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā
uzsvēra, ka šie grozījumi nav atbilstoši Satversmei un “neiztur
samērīguma testu”, jo no amatu pienākumu izpildes tiks
atstādināti veseli, darbspējīgi deputāti. Šāds regulējums nav
nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, uzsvēra Meistere.
Aizsardzības
komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) paziņojis, ka tie,
kuri vēlēsies, varēs grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā un
ka šīs izmaiņas tiek virzītas, ņemot vērā lielo saslimušo un
mirušo skaits.
Kā
ziņots, iepriekš Aizsardzības komisijā tiesībsargs Juris Jansons
komisijas sēdē norādīja, ka minētajā likumprojektā juridiskais
aspekts ir sekundārs, jo likumprojekts ir politiska izšķiršanās.
Ja parlaments uzlicis par pienākumu valsts pārvaldē obligāti
vakcinēties, tad valsts pārvaldei ir jārāda piemērs.
“Tas
vairāk ir tiesību filozofisks jautājums. Ja uzliek par pienākumu
vakcinēties, tad, lūdzu, rādiet piemēru,” uzsvēra Jansons.
Minētais gan neizslēdz to, ka, visticamāk, atradīsies deputāti,
kuri par šo likumprojektu vērsīsies Satversmes tiesā, norādīja
Jansons.
Foto:
no arhīva
