Valdība trešdien atlika lemšanu par Operatīvās vadības grupas
izstrādātajiem četriem soļiem pakāpeniskai ierobežojumu mīkstināšanai, uzdodot
to atkārtoti izvērtēt atsevišķai ekspertu grupai.
Valdība minēto jautājumu turpinās skatīt piektdien, 26.martā,
pulksten 15.
Trešdien valdība vērtēja Operatīvās vadības grupas izstrādātos
priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas
tostarp paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.
Sēdes gaitā radās neizpratne par Operatīvās vadības grupas darbā
iesaistīto ekspertu viedokli par piedāvātajiem ierobežojumiem.
Pēc Operatīvās vadības grupas sniegtās informācijas, tika
izveidota analītiska ekspertu darba grupa. Ietekmi uz Covid-19 izplatību
novērtēšanu veica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un
epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis, medicīnas doktore
Elīna Dimiņa, RSU pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne un RSU profesore Ludmila Vīksna.
Darba grupā sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai
darbojās Latvijas Universitātes (LU) sociālpsihologs Ivars Austers,
sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta
pētnieces Inta Mieriņa un Inese Šūpule, dizainere Ingūna Ēlere un komunikācijas
stratēģis Zigurds Zaķis.
Savukārt darba grupā sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību
novērtēšanai darbojās ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, LU Sociālo
zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas
un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā
Baiba Martinsone, Vidzemes Augstskolas profesore Feliciāna Rajevska un
psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Darba grupā ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai
darbojās LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš,
ekonomisti Kārlis Vilerts un Mārtiņš Āboliņš.
No vadības grupas sagatavotās priekšlikumu prezentācijas izriet,
ka piesaistītie eksperti no akadēmiskās un finanšu vides, kā arī komunikācijas
un medicīnas eksperti ir atbalstījuši plānu mīkstināt ierobežojumus. Tomēr
valdības sēdes laikā ekspertu grupas darbā iesaistītais Sedlenieks norādīja, ka
ekspertu grupa nav atbalstījusi ierobežojumu mīkstināšanu, bet drīzāk to
noraidījusi.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors
Jānis Citskovskis skaidroja, ka konkrētā ekspertu grupa vērtēja patlaban spēkā
esošos ierobežojumus un sniedza savu atzinumu par to ietekmi uz sabiedrību.
Tāpat ekspertu grupa sniegusi ātru novērtējumu par piedāvāto plānu ierobežojumu
atvieglojumu ieviešanai, atzīstot, ka šis piedāvājums ir riskants un tas
nesasniegs mērķi – līdz šā gada jūnijam panākt kumulatīvo 14 dienu saslimstības
ar Covid-19 rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200.
Uzklausot šo informāciju, atsevišķi ministri rosināja neatlikt šī
jautājuma izskatīšanu, bet atsevišķi ministri aicināja atlikt, lai piesaistītie
eksperti sniegtu savu vērtējumu par piedāvāto plānu ierobežojumu mīkstināšanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzina, ka Operatīvās
vadības grupa ir paveikusi apjomīgu darbu un piedāvātie soļi šķiet loģiski.
Ministrs arī atzinīgi izteicās par ierobežojumu noņemšanu tirdzniecības
nozarei. Vienlaikus Gerhards brīdināja, ka nevajadzētu arī sabiedrībai sniegt
liekas cerības, jo epidemioloģiskā situācija var mainīties.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda atzinīgus vārdus
par Operatīvās vadības grupas izstrādātajiem priekšlikumiem ierobežojumu mīkstināšanai.
Linkaita ieskatā, pirmajā solī jeb no 7.aprīļa varētu atļaut strādāt arī
muzejiem. Vienlaikus viņu dara piesardzīgu priekšlikums ļaut strādāt pilnīgi
visiem tirgotājiem, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas ministrs vēlējās uzklausīt
Veselības ministrijas viedokli.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda atbalstu pasākumu
kopumam, kas attiecas uz izglītību, bet vienlaikus viņš iebilstu piedāvājumam
vērt vaļā visus veikalus, tostarp lielveikalu ierobežotu darbības atsākšanu.
Pēc viņa paustā, būtu iespējams un varētu virzīties uz iepirkšanās organizēšanu
pēc iepriekšēja pieraksta.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka, mīkstinot ierobežojumus, svarīgākais
ir saglabāt piesardzību. Viņaprāt, reģionu princips ir izmantojams arī turpmāk,
turklāt uzsvars būtu jāliek uz ārtelpām, kur inficēšanās riski ir zemāki.
Ministrs arī sacīja, ka lielākais izaicinājums patlaban ir sabalansēt
“pirmā soļa platumu”.
Arī uzņēmēju organizācijas mudināja tomēr pieņemt lēmumu par
ierobežojumu mīkstināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes
priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atzinīgus vārdus par pirmo soli ierobežojumu
mīkstināšanas virzienā. Viņš to novērtēja kā “sabalansētu un atbilstošu
situācijai”. Endziņš pauda pārliecību, ka nebūtu pamatoti turpināt
ierobežot tirdzniecības nozari.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga
Meņģeslone aicināja pieņemt četru soļu plānu, uzsverot, ka tas ir izsvērts,
izstrādāts ar “veselo saprātu un ir balstīts datos”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Ministru
kabinets nav vienots šajā jautājumā, tāpēc premjers ierosināja šo jautājumu
skatīt piektdien. “Man nav grūtību piekrist vai nepiekrist ekspertiem, bet
man nav zināms viņu viedoklis,” secināja Kariņš.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets trešdien bija plānojis
skatīt Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību
ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties
visiem tirgotājiem.
Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos
pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un
dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.
Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir
riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus
pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.
Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs
nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī
pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami
tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un
uzraudzību.
Operatīvās vadības grupas piedāvātais pirmais solis ierobežojumu
mīkstināšanai paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības
rādītājs ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 400, no 7.aprīļa
varētu īstenot izglītības procesu pēc reģionālā principa – klātienē atļaujot
mācīties 1.-6.klasēm un 12.klasei, savukārt 7.-11.klases ievērotu rotācijas
principu – divas dienas nedēļā klātienē.
Tāpat iecerēts atļaut individuālās konsultācijas telpās, interešu
izglītību un profesionālās ievirzes izglītību varētu nodrošināt ārā grupās līdz
desmit cilvēkiem. Profesionālajā izglītībā varētu atļaut profesionālās
kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktisko saturu apgūt
telpās grupās līdz pieciem cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut pēc reģionālā
principa nodarbības ārā līdz desmit cilvēkiem jauniešiem un pusaudžiem, kuri
pakļauti sociālās atstumtības riskam, personām ar atkarībām, kā arī varētu atļaut
individuālās konsultācijas telpās.
Pirmajā solī no 7.aprīļa varētu atļaut pulcēties divu
mājsaimniecību ietvaros ārā līdz desmit cilvēkiem. Šajā soli varētu arī atļaut
piketus un gājienus līdz desmit cilvēkiem.
No 7.aprīļa varētu darboties visas tirdzniecības vietas, tostarp
ielu tirdzniecība, tiesas, savukārt tirdzniecības centros ar platību virs 7000
kvadrātmetriem brīvdienās strādātu tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības,
optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.
Otrais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā
saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās
varētu atļaut profesionālajā izglītībā kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo
profesionālo praktiskā satura apgūšanu organizēt klātienē grupās līdz desmit
cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē
grupās līdz desmit cilvēkiem, centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit
cilvēkiem. Savukārt 9.klases obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā
līdz desmit cilvēkiem varētu kārtot 27.-29.aprīlī.
Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut apmeklēt muzejus, bibliotēkas un
kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz apmeklētāju. Aprīļa beigās varētu
atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit cilvēkiem,
bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez divu mājsaimniecību
ierobežojuma.
Aprīļa beigās varētu atļaut ēdināšanu ārā, sporta inventāra nomu
telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības centri varētu darboties arī
brīvdienās pilnā apjomā.
Aprīļa beigās varētu atļaut praktiskās braukšanas apmācības AM,
A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma
pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa,
autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu,
kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā.
Trešais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā
saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, kas
provizoriski varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības sporta zālē
individuāli, nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā nevarētu
atrasties vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu jāparedz 25
kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar vienas
treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.
Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu mācīties klātienē visā
valstī, bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši reģionu principam.
Tāpat maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu skolās un
augstskolās.
Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot skaistumkopšanas nozares
darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās.
Maijā varētu tikt atļauti brīvdabas pasākumi ar kontrolētu un
ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem
Operatīvās vadības grupas piedāvātais ceturtais solis paredz, ka
gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju
nepārsniedz 200, kas provizoriski varētu būt jūnijā, varētu atļaut rīkot sporta
sacensības bez skatītājiem, fotopakalpojumu sniegšanu telpās, interešu
izglītību telpās, kā arī varētu rīkot nometnes bērniem un jauniešiem.
Jūnijā kultūras jomas pasākumi varētu notikt ārā, bet apmeklētāju
skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Savukārt pie zemas saslimšanas varētu atļaut organizēt ienākošo
tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti drošības protokoli, tostarp paredzot
tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti, personai jāapliecina, ka tā ir
vakcinēta pret Covid-19.
Tāpat pie zemas saslimstības ar Covid-19 varētu atļaut kultūras
jomas pasākumus telpās, bet augstākas izglītības praktisko daļu apguvi varētu
atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz
6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
Foto: no arhīva
