Tāpat kā uz siltināšanu, arī uz talkām pēdējo pāris nedēļu nogalēs pašu kooperatīva apsaimniekotā Uzvaras ielas 5.nama iedzīvotāji nebija jāpierunā – pagājušajā sestdienā viņi no pagrabiem izvākuši gadiem krātos krāmus un izveidojuši jēdzīgu stāvvietu mašīnām, bet šodien sakopa piemājas dobes un iesēja jaunu zālienu.
Kooperatīva «Rosme» valdes priekšsēdētājs Gatis Lillais portālam zz.lv stāsta, ka sestdienas talkā līdz pat pēcpusdienai piedalījās aptuveni 15 dzīvokļu iedzīvotāji. Par degvielas tiesu no paziņām apzaļumošanas firmā «Anvija» viņš sarunājis visu nepieciešamo tehniku un darbarīkus. Pagājušajā nedēļā iebraucamajā ceļā pie mājas likvidētas tā sauktās kabatas, tādējādi radot vietu vēl vairākām mašīnām. Savukārt šodien zemes gabalā blakus mājai nozāģēts viens savu mūžu nokalpojis koks, izfrēzēts tā celms, teritorija izlīdzināta un papildināta ar svaigu augsni, tur dienas otrajā pusē iesējot zālienu. Par uzkrātajiem apsaimniekošanas līdzekļiem paši sagādājuši gan šķembas mašīnu stāvvietu paplašināšanai, asfaltēšanu atstājot uz rudeni pēc mājas nosiltināšanas, gan kravu augsnes. Kopīgam darbam vairums mājinieku nav jāpierunā, atzīst Uzvaras ielas 5.nama iedzīvotāja Iveta. Viņa par nama ieguvumu sauc to, ka pēdējos gados veco iemītnieku vietā nākuši jauni, bet jauniešiem esot pavisam cits skatījums uz savas mājas kopīgu apsaimniekošanu. «Ziņas» februāra sākumā jau vēstīja, ka Uzvaras ielas 5.nama iedzīvotāji siltināšanai piekrituši nešauboties – lai arī noteikuši mazāko apsaimniekošanas maksu (15 santīmu kvadrātmetrā), kooperatīva «Rosme» 51 dzīvokļa piecstāvu nams jau tagad starp divām identiskām mājām Uzvaras ielā 5 Jelgavā izceļas ar vienmēr sakoptu teritoriju, nomainītiem ūdens stāvvadiem un tīrām kāpņu telpām. Pirms gada visos dzīvokļos radiatori tika aprīkoti ar siltuma regulētājiem, iedzīvotāji saprata, ka paši var ietekmēt enerģijas patēriņu un savu apkures rēķinu. Tādēļ nešauboties viņi piekrituši kooperatīva valdes priekšsēdētāja G.Lillā ierosinājumam māju nosiltināt, jo tad izdosies ietaupīt vēl vairāk. G.Lillais teic, ka marta beigās saņēmis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras zaļo gaismu aptuveni 100 tūkstošu latu vērtā siltināšanas projekta realizēšanai. Patlaban norisinās sarunas ar «Swedbanku», kas esot atsaucīga, jo apkalpo arī mājas tagadējo kontu. «Banka redz, ka mums ir laba maksāšanas kultūra,» G.Lillais skaidro, ka komunālos maksājumus visi nokārto apzinīgi un laikus. Pašlaik uz visu 51 dzīvokļa namu parāds par komunālajiem pakalpojumiem izveidojies četriem dzīvokļiem kopumā 1200 latu apjomā, no kā 800 latus veido viena dzīvokļa saistības. Tuvākajās nedēļās, tiklīdz būs atrasts izdevīgākais celtniecības darbu veicējs, katram dzīvoklim izveidos savu izmaksu tāmi. Tādējādi katrs varēs lemt, vai savu daļu maksāt uzreiz, vai uzņemties saistības bankā. G.Lillais lēš, ka energoefektivitātes pasākumi kopumā varētu izmaksāt ap 100 tūkstošiem latu, no kuriem pusi segs ES atbalsta līdzekļi. Patlaban gan celtniecībā strauji kāpjot izmaksas, tādēļ kavēties vairs nedrīkstot. Kooperatīva šefs lēš, ka optimistiskākajā variantā darbi varētu sākties 1. jūnijā un ilgt četrus mēnešus. Domāts, ka mājas jauno apkures sezonu varētu sākt siltinātā namā. Saskaņā ar projektu mājai tiks mainīts jums, siltināta fasāde un bēniņi, ieliktas jaunas kāpņutelpu durvis un logi. Ja darbi izmaksātu ap 100 tūkstošiem latu, ņemot kredītu bankā, dzīvokļa saistības nākamos 15 gadus būtu 20 santīmu uz kvadrātmetru mēnesī jeb nepilni divarpus lati gadā. Tomēr energoaudits siltuma ekonomiju sola daudz lielāku – tās būtu ap 90 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā jeb četri lati. Tādējādi rēķināms, ka pēc mājas renovācijas pie pašreizējām apkures cenām katrs dzīvokļa kvadrātmetrs uz siltumu gadā ļautu ieekonomēt pusotru latu.
