Šā gada 18.augustā Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs
aizvien bija neaizpildītas vismaz 150 pedagogu vakances, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo
izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības
jomā Baiba Bašķere.
Bašķere stāstīja, ka pilnīgi visas brīvās pedagogu
vakances IZM datu bāzē nav pieejamas, jo aizvien notiek potenciālo darbinieku
intervēšana un darba attiecību slēgšana. Bašķere solīja, ka septembra pirmajās
nedēļās Valsts izglītības informācijas sistēmā būs pieejami krietni precīzāki
dati par brīvajām pedagogu vakancēm.
Lai apzinātu situāciju, IZM lūdza pašvaldības,
pašvaldību izglītības pārvaldes un speciālistus iesniegt datus par katras
pašvaldības pārziņā esošās skolas brīvajām vakancēm. Pēc Bašķeres paustā, līdz
18.augustam saņemta atbilde no 55 no kopumā 87 pārvaldēm.
IZM iegūtie dati liecina, ka īsi pirms mācību gada
sākuma skolās trūkst 474 skolotāju, tomēr Bašķere uzsvēra, ka šie dati
uzskatāmi par aptuveniem.
No iegūtās informācijas esot secināms, ka 12
pašvaldībās nav brīvu pedagogu vakanču, taču esot piecas pašvaldības, kurās
meklē vairāk nekā 20 pedagogus.
Kopumā reāli trūkst 474 skolotāji, bet IZM pārstāve
informēja, ka ne visas vakances ir par pilnu slodzi. Tās, iespējams, ir tikai
par divām, sešām vai 10 darba stundām. “Šādas vakances ir nereāli
aizpildīt, jo tad skolotājam būs maza slodze un zems atalgojums,” pauda
Bašķere, uzsverot, ka būtu pareizi, ja izglītības iestāde mēģinātu
pārstrukturēt savus iekšējos resursus skatoties, vai kādam skolotājam gadījumā
nav papildu kvalifikācija, lai pārņemtu šīs dažas stundas, vai potenciāli
uzrunāt kādu iegūt šo papildu kvalifikāciju.
Tāpat zināms, ka no šī skaita vismaz 150 vakances ir
pirmsskolās, tomēr tur lielākā daļa vakanču esot uz pilnu slodzi vai puslodzi,
teica Bašķere. Pēc viņas paustā, tā pašlaik esot lielākā problēma, jo
pirmsskolās pedagogu trūkst katru gadu. Viņa skaidroja, ka strādājot ar tik
maziem bērniem ir liela atbildība, pietiekami gara diena, augsta slodze, kā
arī, visticamāk, neatbilstošs atalgojums, kā rezultātā uz šīm vakancēm piesakās
mazāk.
Savukārt runājot par atsevišķiem mācību priekšmetiem,
Bašķere pastāstīja, ka visvairāk skolotāju trūkst matemātikā un latviešu
valodā. Viņa minēja, ka šie ir priekšmeti ar lielu slodzi jeb daudz darba
stundām. Pēc IZM iegūtās informācijas esot secināms, ka visvairāk vakanču ir
tieši lielajās pilsētās, ko skaidro ar augsto skolēnu skaitu. Piemēram,
lielākās skolās, visticamāk, esot nepieciešami trīs līdz četri matemātikas
skolotāji, tāpēc tiklīdz esošajiem pedagogiem ir virs 30 darba stundām –
izveidojas jauna vakance.
Bašķere stāstīja, ka ir iespējams nodarbināt arī jau
esošos skolotājus, piemaksājot par papildu pienākumiem, vai arī meklēt jaunu
skolotāju. Viņasprāt, šo jautājumu skolu direktoriem nereti ir iespējams
atrisināt no jau esošajiem resursiem.
Vienlaikus IZM pārstāve klāstīja, ka līdz šim iegūtie
dati liecina, ka zināma trauksme ir attiecībā uz atbalsta personālu –
logopēdiem, psihologiem, sociālajiem pedagogiem un citiem. Tā, piemēram,
zināms, ka pirmsskolās trūkst ap 13 slodzēm, savukārt vispārējā izglītībā
apmēram 25 slodzes.
Viņa uzsvēra, ka katram skolas direktoram pedagogu
nokomplektēšanas jautājums pirms 1.septembra ir ļoti satraucošs, tomēr tā ir
viņu atbildība. Viņasprāt, skolu vadītājiem jāstrādā pie cilvēkresursu
plānošanas un jāmeklē visi iespējamie risinājumi, ko, pēc viņas paustā,
direktoriem vienmēr izdodas atrast.
Foto: pixabay.com
