Pagasta pārvalžu izveidošana visos pagastos varētu nebūt obligāta,
šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē teica vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), informējot par
jaunā Pašvaldību likuma izstrādi.
Ministrs skaidroja, ka pašvaldības pašas varētu
izlemt, kuros pagastos ir nepieciešams veidot pārvaldi, kuros nē, un cik daudz
šādu pārvalžu ir jāveido.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, ministrs skaidroja,
ka jau pašlaik pašvaldībām ir iespēja pieņemt lēmumu apvienot pagasta
pārvaldes, prasot ministrijas akceptu. Šādi Latvijā ir bijuši kādi pieci
gadījumi.
Būtiskākais iemesls, kādēļ obligāto prasību par
pārvalžu izveidi plānots atcelt, ir neviendabība. Mazākajā pagastā dzīvo ap 60
iedzīvotājiem, bet lielākajā – 22 000. Tādēļ plānots saglabāt principu –
nodrošināt visus pakalpojumus un pakalpojumu pieejamību, bet dot iespēju
pašvaldībai izvēlēties formu, kā to paveikt.
Jaunajā likumā paredzēts definēt, kas ir domes slēgtās
sēdes un kādos gadījumos tās ir iespējas sasaukt.
Paredzēts arī noteikt, ka, lai sasauktu domes ārkārtas
sēdi, būs nepieciešams definēt domes sēdes sasaukšanas pamatojumu.
Jaunajā likumā plānots atcelt ierobežojumu domes
komiteju locekļu skaitam, saglabājot proporciju starp ievēlētajiem vēlēšanu
sarakstiem.
Kā informēja ministrs, likumā paredzēts sašaurināt
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci saistošo
noteikumu pirmskontroli, atceļot prasību caurskatīt visus saistošos noteikumus
pirms to publicēšanas. Lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu
pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošos noteikumus publicēs portālā
“likumi.lv”.
Pirms saistošo noteikumu izdošanas paredzēts prasīt
sabiedrības viedokli.
Būtiski plānots palielināt sabiedrības iesaisti
pašvaldības darbā, piemēram, ieviešot līdzdalības budžetu, izveidot iedzīvotāju
konsultatīvo padomi, kā arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt
domei kolektīvo iesniegumu.
“Kopš likuma “Par pašvaldībām”
pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā,
tai skaitā veikta virkne uzlabojumu, lai mazinātu administratīvo slogu,
normatīvo aktu apjomu un uzlabotu sniedzamo publisko pakalpojumu kvalitāti.
Pašvaldību darbā un to pārraudzībā nepieciešams jauns, mūsdienīgs tiesiskais
regulējums, kas būs stabils pamats pašvaldību darba organizēšanā un novērsīs
identificētās likuma nepilnības,” skaidro Pūce.
Likumprojekta izstrādē notiek aktīvs darbs ar
pašvaldību pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un nozaru ministrijām.
Ministrijai likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām.
Foto: no arhīva
