Plānots mainīt kārtību, kādā
Valsts meža dienests (VMD) aprēķina mežam nodarītos zaudējumus
par meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvu prasību
pārkāpšanu.
Minētās izmaiņas paredz 6.augustā
valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts.
Zemkopības ministrija (ZM) noteikumu
projekta “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”
anotācijā norāda, ka tā attiecas uz mežam (meža ekosistēmai)
nodarītiem zaudējumiem. Šo kārtību nepiemēros to mantisko
zaudējumu noteikšanai, kas patvaļīgas koku ciršanas rezultātā
var rasties meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Par mežam nodarītiem zaudējumiem
uzskatīs, ja mežaudze ar 12 metru un lielāku valdošās koku sugas
vidējo koku augstumu bojāta lielākā platībā par 0,2 hektāriem,
pārkāpjot normatīvos noteiktās meža apsaimniekošanas un
izmantošanas prasības vai mežaudze ir iznīcināta lielāka
platība par 0,2 hektāriem. Tāpat par zaudējumiem mežā uzskatāma
patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kurā, saskaņā ar
normatīviem, ir noteikti koku ciršanas aizliegumi.
Savukārt mežam noteikumu projekta
izpratnē nebūs nodarīti zaudējumi, ja mežaudze būs sasniegusi
galvenās cirtes vecumu un tās ciršanai normatīvajos aktos nebūs
paredzēti aprobežojumi. Tāpat mežam nebūs nodarīti zaudējumi,
ja koki tiks cirsti zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā
izmantojamā zeme.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka
mežam nodarītos zaudējumus aprēķinās, ja mežaudzes
šķērslaukums ir samazināts zem minimālā vai kritiskā
šķērslaukuma vairāk nekā par 10%. Mežaudzi, kuras šķērslaukums
ir samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, būs jāatjauno,
neatkarīgi no tā, par cik vienībām šķērslaukums samazināts.
Noteikumu projektā paredzēts, ka
mežaudzēm ar valdošās koku sugas vidējo koku augstumu mazāku
par 12 metriem zaudējumus noteiks tikai par iznīcinātu mežaudzi.
Par bojātu mežaudzi, kur valdošās koku sugas vidējais koku
augstums ir mazāks par 12 metriem, zaudējumus neaprēķinās.
Mežaudzes šķērslaukumu plāno
noteikt, uzmērot pirmā stāva koka caurmēru un aprēķinot
šķērslaukumu saskaņā ar normatīviem par koku ciršanu.
Mežaudzēm ar valdošās koku sugas vidējo koku augstumu mazāku
par 12 metriem noteiks koku skaitu.
Zaudējumus neaprēķinās, ja mežaudzes
šķērslaukums samazināts zem kritiskā vai zem minimālā
šķērslaukuma mazākā platībā nekā 0,2 hektāri, izņemot,
patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā,
mikroliegumā vai aizsargjoslā, kurā ir noteikti koku ciršanas
aizliegumi.
Zaudējumi ir nosakāmi arī gadījumos,
ja pēc Meža valsts reģistrā reģistrētās informācijas vai
aprēķinos noteikts, ka mežaudze pirms tās nociršanas bija
sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Noteikumu projektā paredzēts, ka ar
meža ugunsgrēku mežam nodarītos zaudējumus varēs noteikt
provizoriski. Lēmumu, vai mežaudze pēc meža ugunsgrēka ir bojāta
vai iznīcināta, nosakot precizētus zaudējumus, varēs pieņemt ne
vēlāk kā piecus gadus pēc ugunsgrēka.
Tā kā mežam nodarītos zaudējumus
aprēķinās meža platībai, kurā veikts meža apsaimniekošanu un
izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, noteikumu
projektā paredzēts noteikt arī platības noteikšanas kārtību.
VMD platību iezīmēs dabā gar celmu ārējām robežām, un meža
īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz zaudējumu nomaksai būs
atbildīgs par zīmju saglabāšanu.
Mežam nodarītā zaudējuma apmēra
aprēķināšanas formulā valstī noteiktā minimālā darba alga
aizstāta ar viena hektāra meža atjaunošanas un kopšanas
izmaksām, ko nosaka pēc Centrālā statistikas biroja publicētās
informācijas.
Kā zaudējumu apmēru ietekmējošais
faktors saglabāta mežaudzes valdošā koku suga, ko nosaka pēc
Meža valsts reģistra datiem. Ja mežaudze nebūs reģistrēta šajā
reģistrā, zaudējumu apmēra aprēķinam izmantos koeficientus, kas
atbilst Latvijā biežāk sastopamajai koku sugai – priedei.
Ja ir notikusi patvaļīga koku ciršana
platībā, kas mazāka par 0,2 hektāriem, īpaši aizsargājamā
dabas teritorijā, mikroliegumā vai aizsargjoslā, kur ir noteikti
koku ciršanas aizliegumi, mežam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai
uzmērīs nocirsto koku celmus. Šajos gadījumos nav attiecināms
nosacījums, ka zaudējumus sāk aprēķināt platībai, kas ir
lielāka par 0,2 hektāriem.
Noteikumu projektā saglabāta norma, ka
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un
aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai
galvenā cirte, mežam nodarītos zaudējumus palielina trīskārtīgi.
VMD mežam nodarīto zaudējumus piedzīs
administratīvo pārkāpumu procesos, iekļaujot lēmumā par
administratīvā soda uzlikšanu pienākumu atlīdzināt mežam
nodarītos zaudējumus, vai kriminālprocesos, iesniedzot
kompensācijas pieteikumus krimināllietās. Šajos procesos noteiktā
pārsūdzības kārtība attieksies arī uz pārsūdzību daļā par
mežam nodarītajiem zaudējumiem.
Noteikumu projekts “Mežam nodarīto
zaudējumu noteikšanas kārtība” vēl būs jāskata valdībā.
Foto: no arhīva
