Šie plūdi pierāda to, ka «nav jālien applūstošās teritorijās» un upju krastos jāceļ mājas, saka Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte. Straujais ūdens līmeņa kāpums pagaidām nav radījis vides piesārņojumu, izņemot pagalmos, kur virszemē izplūst kanalizācija.
«Viss ir dabas rokās,» vērtē B.Puķīte, piebilstot, ka Zemgales līdzenumā, kas atrodas teju jūras līmenī, ar šādiem plūdiem iedzīvotājiem ir jārēķinās. Viņa kritizē pašvaldību domes amatpersonas, kas, «izdabā sev zināmiem cilvēkiem, kuri grib «iesperties» katrā dabas stūrītī». Pēc speciālistes teiktā, pašvaldībām to teritoriju plānos būtu stingrāk jāparedz apbūves aizliegumi upju tuvumā.Vides dienesta pārstāve skaidro, ka salīdzinoši nelielu vides piesārņojumu rada kanalizācijas ūdeņu izplūšana pilsētas pagalmos, taču par labu nāk tas, ka kūstošo un nokrišņu ūdeņu ir daudz, tāpēc piesārņojums tiek atšķaidīts, mazinot kaitējumu videi. Jelgavā un tuvējos novados upju tuvumā bīstamo (ķīmisko) atkritumu noliktavu neesot, tāpēc ķīmiskus draudus vides sargi pagaidām neparedz.
