Pēc Lāčplēša dienas, 11.novembra, apsekošanām, Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas inspektori novēroja, ka daudzi namsaimnieki vadās pēc spēkā neesošajiem noteikumiem, kas noteica, ka karogs jāpaceļ ar saullēktu un jānolaiž ar saulrietu.
Ministru kabineta noteikumu nosaka, ka vietās, kur Latvijas valsts karogs netiek lietots pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9 un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21 vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies. Policijas pārstāve Inga Remerte, ka vairs spēkā nav norma, ka karogam jāplīvo no saullēkta līdz saulrietam.Latvijas valsts karoga likums nosaka, ka Latvijas valsts karogu pie ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī, bet pēc 16.novembra grozījumiem – arī 21.augustā. Karogu sēru noformējumā novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu. Savukārt karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī, kuru fasāde tiek remontēta, kā arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos.Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā.
