Ņemot vērā, ka daudziem iedzīvotājiem izveidojušies
nodokļu parādi, politiķi apsver iespēju tuvākajos gados mainīt pašreizējo
diferencēta neapliekamā minimuma sistēmu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc
koalīciju partiju sanāksmes veltīja kritiku iepriekš veiktajai nodokļu
reformai, kā arī piebilda, ka valdība varētu īstenot nodokļu izmaiņas no
2021.gada.
Tomēr pašreizēja situācija ar nodokļu parādiem būs
viens no apsvērumiem, ko politiķi ņems vērā, izvērtējot nodokļu sistēmu kopumā,
“un acīmredzot šeit kaut kas būs jāmaina”, norādīja K.Kariņš. Viņš
arī atgādināja par valdībā atbalstīto priekšlikumu par iespēju nomaksāt nodokļa
parādu ilgākā laika posmā. Šis jautājums tagad nodots izvērtēšanai Saeimā.
“Ir redzams, kādas ir sekas no nevajadzīgi
sarežģīta, neparedzama nodokļu aprēķināšanas veida. Šeit ir runa tieši par
diferencēto neapliekamo minimumu, kur cilvēki iepriekš nezina, kāds tad reāli
viņiem būs nodokļa maksājums,” sacīja Apvienības “Attīstībai/Par!”
līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. “Mēs uzskatam, ka tas ir
jāatceļ,” viņš norādīja, piebilstot, ka notiek diskusijas, vai to darīt
nākamgad, vai kopā ar lielām nodokļu izmaiņām no 2021.gada.
Kā ziņots, pēc pagājušajā gadā īstenotās nodokļu
reformas Latvijā tika ieviesta progresivitāte nodokļu politikā. Tas nozīmē, ka
kopš 2018.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi (20 procentu vai 23
procentu) piemēro atbilstoši saņemtajiem ienākumiem, bet neapliekamo minimumu
VID katram algas saņēmējam prognozē individuāli, divreiz gadā.
Nesamaksāto nodokļu starpība var rasties personām,
kuras 2017.gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai kurām nav bijuši ienākumi,
piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma,
personas, kuras tikai nesen uzsākušas darba gaitas), personas, kurām ir vairāki
ienākumu avoti (papildus darba algai saņem arī autoratlīdzības vai pensiju) un
personas, kuras ir mainījušas darbu.
Ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī
IIN likme ir 20 procenti, bet tai ienākumu daļai, kas pārsniedz šo summu, IIN
likme ir 23 procenti. Piemēram, ja darba ņēmēja bruto alga ir 1690 eiro, tad
algas daļai 1667 eiro apmērā piemēro 20 procentu IIN, bet atlikušajai algas
daļai 23 eiro apmērā piemēros 23 procentu IIN.
Situācija, kad nodoklis par pagājušo gadu būs
jāpiemaksā, var rasties tad, ja darba ņēmējs ir strādājis vairākos darbos un
katrā atsevišķi ienākumi nav pārsnieguši 1667 eiro, tāpēc maksāta 20 procentu
IIN likme, bet kopējie gada ienākumi ir lielāki par 20 004 eiro. Attiecīgi no
tās summas, kas pārsniedz šo slieksni, nebija ieturēta 23 procentu IIN likme.
Šādā gadījumā personai ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un
samaksāt starpību.
Piektdien, 1.martā, VID sāka pieņemt gada ienākumu
deklarācijas par 2018.gadu. Šajā dienā 50 procenti no 1561 iedzīvotāja, kuri
saņēma VID konsultāciju pa telefonu, interesējās, kāpēc radusies nodokļu
piemaksa, tas ir, kāpēc budžetā jāpiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
aģentūru LETA informēja VID.
Foto:
pixabay.com
