Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+1° C, vējš 3.29 m/s, D-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Politologs: Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī Saeimas vēlēšanās

Nesaprotot iedzīvotāju zemās
aktivitātes iemeslus pašvaldību vēlēšanās, ir risks līdzīgu
situāciju piedzīvot arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, tādu
nostāju pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu
fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Viņš pavēstīja, ka sagaidījis
zemāku līdzdalību nekā 2017.gada pašvaldību vēlēšanās, bet,
ka kritums būs tik krass, bija pārsteidzoši. Ikstens uzsvēra, ka
tas ir būtisks jautājums, par ko būtu jādomā ne tikai
atsevišķiem politologiem vai sociologiem. Viņa ieskatā, tas ir
nopietns jautājums politiskajai elitei, vai viņi saredz to kā
problēmu, un, ja saredz, tad, ko viņi ir gatavi darīt.

“Pavaimanāt mēs visi protam un nav
grūti vienam vai otram politologam palūgt pilnīgi no pirkst izzīst
iedzīvotāju zemās līdzdalības iemeslus. Tur daudz gudrības
nevajag. Šis ir tas gadījums, kad nepieciešama datos un
pierādījumos balstīta rīcība un šeit ar politologu intervēšanu
būs stipri par maz,” akcentēja LU Sociālo zinātņu fakultātes
dekāns.

Ikstens kā piemēru minēja līdzdalības
kritumu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kur to diezgan ticami
varēja saistīt ar to, ka uz vēlēšanu iecirkņiem neaizgāja
partijas “Saskaņa” vēlētāji. Viņš norādīja – ja
aplūko līdzdalības rādītājus tajos vēlēšanu iecirkņos Rīgā,
kur “Saskaņa” tradicionāli bijusi populāra, tādu
pieņēmumu varēja izteikt.

“Šobrīd mēs redzam, ka pagājušā
gada rezultāti Rīgas domes vēlēšanās atklājas nedaudz citādākā
gaismā, tāpēc ir jautājums, ko tas nozīmē, no kurienes nāk un
ko mēs kā sabiedrība kopumā varam darīt šajā sakarā. Protams,
pirmais jautājums ir, vai mēs to vispār uztveram kā problēmu,”
teica politologs.

Tāpat LU Sociālo zinātņu fakultātes
dekāns norādīja, ka “mēs muldam riņķī un apkārt, cenšoties
izzīst no pirksta kaut kādas hipotēzes, kāpēc lietas notiek tā,
kā tās notiek”. Ikstens uzsvēra, ka tā nav zinātniska pieeja
un datos, pierādījumos balstīta politika, bet tukša muldēšana.

“Šī tukšā muldēšana par politiku
ir jāizbeidz. Jāizbeidz ir arī pilnīgi slimīgā vēršanās pret
sociālajām zinātnēm un to verbālā vajāšana. Jāsaprot, ka
sociālās zinātnes ir vienīgās, kas var dot atbildes uz mūsu
politiskās sistēmas funkcionēšanas pamatjautājumiem. Tas ir
tieši tik vienkārši un tieši tik izšķiroši,” akcentēja
politologs.

Jau rakstīts, ka kopumā pašvaldību
vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies vien 34% balstiesīgo.

Foto: no arhīva

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.