Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu,
tiks piekopta “ātri ciet – ātri vaļā” stratēģija, strauji ieviešot
apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības
sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības
ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.
Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi
ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni,
saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem
ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi
ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības
pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas
kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai
funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.
Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības
pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū
ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt
nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un
izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam
ārkārtējās situācijās.
Cita starpā uzdevumi arī iekļauj drošības prasību
ieviešanu un kontroles pasākumu pilnveidošanu, investīcijas infrastruktūrā un
aktivitātēs, kas paaugstina epidemioloģisko drošību, un pašizolācijā un
karantīnā esošo personu epidemioloģiskās uzraudzības pilnveidošanu. Vienlaikus
kā viens no uzdevumiem norādīta sagatavošanās revakcinācijai, atbalsta pasākumu
nodrošināšana mazāk aizsargātajām grupām un esošā epidemioloģiskās drošības
regulējuma sakārtošana, pilnveidošana un vienkāršošana.
Arī rudenī plānots piekopt vairāku režīmu pieeju.
Tādējādi zema Covid-19 izplatības riska (līdz 20 gadījumiem) gadījumā, pastāvot
zemai saslimšanai, būs iespējams plašāk organizēt darbību nedrošā režīma
apmērā, proti, neprasot, lai klātesošās personas būtu vakcinētas, pārslimojušas
vai testētas. Pastāvot zemam riskam, tiek saglabātas tikai pamata
epidemioloģiskās drošības prasības – distancēšanās, mutes un deguna aizsegu
lietošana iekštelpās vietās, kur uzturas liels skaits cilvēku un kur nav
iespējams ievērot divu metru distanci, ventilācijas nodrošināšana un pulcēšanās
ierobežojumi.
Vidēja Covid-19 izplatības riska (20 līdz 99 gadījumi)
gadījumā pasākumu un pakalpojumu sniegšana pamatā notiek drošā un daļēji drošā
režīma ietvarā. Pie vidēja izplatības riska, pamata epidemioloģiskās drošības
pasākumiem tiek ieviestas stingrākas drošības prasības daļēji drošajā un
nedrošajā darbības režīmā strādājošajiem – nozaru darbība notiek saskaņā ar nozaru
epidemioloģiskās drošības protokoliem.
Arī augsta Covid-19 izplatības riska (100 līdz 199
gadījumi) gadījumā pasākumu un pakalpojumu sniegšana pamatā notiek drošā un
daļēji drošā režīma ietvarā. Šajā izplatības riska līmenī papildus iepriekš
minētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem tiek ieviestas stingrākas
drošības prasības daļēji drošajā un nedrošajā darbības režīmā. Tāpat tiktu
ieviesti ierobežojumi klātienes aktivitātēm, lai mazinātu sabiedrības
mobilitāti, veicinātu attālināto darba pienākumu veikšanu un attālināto
pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt ļoti augsta Covid-19 izplatības riska
(pārsniedz 200 gadījumus) situācijā, sasniedzot šādu līmeni, tiktu ieviesti
pasākumi straujai un plašai sabiedrības mobilitātes mazināšanai, lai savlaicīgi
apturētu strauju Covid-19 izplatību. Šajā gadījumā tiktu ieviests jau pavasarī
valdības radītais “D+ scenārijs”.
Pēc Bērziņa paustā, ļoti augsta Covid-19 izplatības
līmenī būtu arī jāpieņem lēmumi par sabiedrībai mazāk nozīmīgu pakalpojumu
sniegšanas klātienē, apturēšanu vai samazinātu pakalpojumu sniegšanas apjomu,
attālinātā darba un attālināto pakalpojumu ieviešanu un tikai būtisko
pakalpojumu nodrošināšanu. Tādējādi šajā riska pakāpē klātienē var strādāt
tikai pakalpojuma sniedzēji drošajā darbība režīmā, kā arī pakalpojumi pamata
vajadzībām – sabiedriskais transports, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču
veikali, aptiekas un ārstniecības iestādes.
Kopējo epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešana joprojām
notiks atbilstoši luksofora principam un ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo
saslimšanu uz 100 000 cilvēku, taču tajā iekļaujot augstāk minētos trīs
drošības režīmus.
Balstoties uz “delta” SARS-CoV-2 paveida
izplatības īpatnībām un izmantojot modelēšanas prognozes, Eiropas Slimību
profilakses un kontroles centra prognozes liecina, ka augusta sākumā šis
variants Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs būs 70%
saslimšanas gadījumos un gada beigās – 90% gadījumos.
Jau ziņots, ka nedēļas laikā dubultojusies Covid-19
Indijas jeb “delta” varianta izplatība Latvijā, secināms no
Nacionālās references laboratorijas vadītāja Sergeja Ņikišina otrdien valdības
sēdē teiktā.
Iepriekšējā nedēļā veikta gandrīz 200 pozitīvo
Covid-19 testu paraugu sekvencēšana, kas ir teju puse no visiem atklātajiem
Covid-19 gadījumiem, stāstīja speciālists. Latvijas biomedicīnas pētījumu un
studiju centrā sekvencētajos paraugos Indijas jeb “delta” variants
atklāts 29% gadījumu. Pirms nedēļas delta variants atklāts 15% paraugu.
Foto: pixabay.com
