Jebkuram
jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz
jauno ārstu gatavošanos protestiem, intervijā LNT raidījumā “900
sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Mēs
valstī esam divi miljoni, faktiski maz. Un labi, ka maz tādā ziņā,
ka mēs varam, ja apņemamies, sakārtot savas sistēmas, un arī
veselības aprūpes sistēmu mēs sakārtosim,” sacīja
premjers.
Kariņš
atgādināja, ka šī valdība strādā aptuveni deviņus mēnešus
un solīja, ka sistemātiski tiks sakārtots viss, kas ir jāsakārto.
“Mēs esam sapratuši, ka veselības aprūpe ir augsta
prioritāte,” viņš uzsvēra.
Premjers
atgādināja, ka veselības nozarei nākamgad ir paredzēti papildi
50 miljoni eiro, bet kopējais budžets būs 1,2 miljardi eiro jeb
3,6% no iekšzemes kopprodukta. Viņš atzina, ka tas ir par maz, bet
“virziens ir”.
“Jāturpina
meklēt, kā varam palielināt finansējumu. Un arī jāsakārto
sistēma, lai tā būtu efektīvāka [..],” teica Kariņš,
piebilstot, ka otrais jautājums ir veselības ministres atbildība
un viņai ir pilns Kariņa atbalsts šajos jautājumos.
Premjers
atzina, ka izprot cilvēku attaisnotu vēlmi gribēt, lai viss ir
labāk un ļoti ātri. Tāpat viņš piebilda, ka naudas nepietiek
daudzās sfērās.
Kā
vēstīts, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrība solījusi rīkot plašas protesta akcijas, ja Saeimā
netiks sadzirdētas tās prasības par lielāka finansējuma
piešķiršanu nozarei, tā otrdien nolēma LVSADA padome.
Savukārt
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis
Rācenis otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, nemierā ar
to, ka nākamā gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums
iepriekš doto solījumu pildīšanai par mediķu algu celšanu,
asociācija tuvāko nedēļu laikā rīkos protesta akciju.
Kāda
tieši būs protesta akcija, Rācenis neatklāja, vien norādīja, ka
tā arī nebūs iziešana ielās, “jo tu aizej, pabļauj, bet
vai tam ir kāda jēga”.
Akcija
būšot “abstraktāka” un aptvers visu Latviju, lielu daļu
medicīnas iestāžu. Akciju rīkos kopā ar Latvijas Ārstu
biedrību, pastāstīja Rācenis.
Jaunie
ārsti cer, ka akcija dos rezultātus un Saeima tomēr atvēlēs
lielāku finansējumu mediķu algām.
Aptuveni
20% medicīnas studentu neplāno stāties rezidentūrā Latvijā,
secināts Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā.
Slimības
profilakses un kontroles centra dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu
laikā Latviju pametuši vidēji 100 ārsti gadā, un Latvijas Jauno
ārstu asociācija apgalvo, ka nav pamata domāt, ka turpmākajos
gadus situācija mainīsies.
Asociācijā
norāda, ka biežākie iemesli jauno ārstu aizbraukšanai esot
neadekvāts atalgojums, mācību apstākļi un kvalitāte,
rezidentūras potenciālā atmaksa un nereti arī ierobežotā
darbība gan profesionāli, gan zinātnē.
Jaunie
ārsti ir strādājošas personas vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kas
strādā vidēji 240 stundas mēnesī vairākās darba vietās,
uzsver Latvijas Jauno ārstu asociācijā. Tās pārstāvji apgalvo,
ka jaunākā rezidenta mēneša likme par vienu pilnu slodzi Latvijā
ir par 30%-55% mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā
jaunākā rezidenta mēneša likme bruto esot 1345,67 eiro, Igaunijā
– 2083,20 eiro, bet Latvijā – 950 eiro.
Jauno
ārstu aizbraukšana rezidentūrā uz citām valstīm rada situāciju,
ka pacienti, kuriem nepieciešama ārsta konsultācija, gaida garās
rindās, jo trūkst speciālistu, uzskata asociācija.
Foto:
protesti.lv
