Latvijas Preses izdevēju asociācija
aicina valdošo koalīciju atlikt darbaspēka nodokļu reformas
sākšanu šī gada vasarā, paužot viedokli, ka reforma būtiski
samazinās ārštata autoru, korespondentu un fotogrāfu skaitu
mediju organizācijās.
Asociācija vēstulē valsts
amatpersonām norāda, ka vēl nesen asociācija vēstulē vērsās
pie valsts amatpersonām ar bažām un problēmjautājumu
uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz preses
izdevēju nozari.
Kā pausts vēstulē, neskaidro izmaiņu
rezultātā jau tagad ir un turpmāk sagaidāmi gadījumi, kad autori
atteiksies sadarboties ar mediju uzņēmumu, ja tas viņiem nav
“maizes” darbs, bet gan radošuma un kreativitātes
izpausme. “Rezultātā mediju organizācijas zaudēs svarīgus
ārštata autorus, korespondentus un fotogrāfus, attiecīgi –
lasītājs zaudēs daudzveidīgu kvalitatīvu saturu,” vēstulē
uzsver asociācija.
Asociācija atzīmē, ka, iespējams,
labi domāto reformu ietekmē nozare nonāk situācijā, kur
likumdošanas rezultātā nav paredzami medija izdevumi. “Tā
tam normālos apstākļos nevajadzētu būt,” uzsver asociācija,
norādot, ka to ir veicinājušas pēdējo gadu nodokļu likumdošanas
izmaiņas un “uzlabojumi”.
Kā skaidro asociācija, ja agrāk gan
uzņēmēji, gan ienākuma saņēmēji skaidri zināja, kādas būs
uzņēmuma izmaksas un kāda būs saņemamā autoratlīdzību summa
pēc nodokļu nomaksas, tad tagad tas vairs nebūs iespējams, īpaši
mediju uzņēmumiem.
“Sajukums, kuru radīs reformas
ieviešana, ietekmēs nozari jau tā nevienkāršajos Covid-19
pandēmijas apstākļos. Mums ir neizprotama valsts rīcība, mudinot
uzņēmējus pārskatīt darba tiesiskās attiecības ar
darbiniekiem, bet darbiniekus, savukārt, mudinot izvēlēties kļūt
par pašnodarbinātajiem,” atklātajā vēstulē norāda
asociācija.
Asociācija “uzstājīgi aicina
neveidot darba devējiem un darba ņēmējiem nepārdomātus
pārbaudījumus jau tā sarežģītajā situācijā un atlikt nodokļu
reformu”.
Asociācijas vēstule adresēta Valsts
prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
(JV), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), finanšu ministram
Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministra pienākumu izpildītājam,
zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA), tieslietu ministram
Jānim Bordānam (JKP) un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.
LETA jau ziņoja, ka koalīcija ir
gatava vismaz apspriest Jaunās konservatīvās partijas (JKP)
rosinājumu atlikt no 1.jūlija plānoto minimālo sociālo iemaksu
ieviešanu, pirmdien, 17.maijā, pēc koalīcija sanāksmes
žurnālistiem pavēstīja JKP līderis Jānis Bordāns.
Likumā “Par valsts sociālo
apdrošināšanu” no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas
ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo
personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša
algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500
eiro ceturksnī.
Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem
darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un
pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie
sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.
Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba
ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais
obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro,
obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.
Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju
frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas
obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no
1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā
maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)
organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā “Vai
esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?”.
Foto: no arhīva
