Profesionāli izglītojošo skolu skaita samazināšana un izglītības programmu pārskatīšana, tās vairāk pielāgojot darba tirgus prasībām, ir galvenie uzdevumi, ko paredz drīzumā sagaidāmā sistēmas reorganizācija, tomēr jau tagad valsts finansētajām profesionālajām mācību iestādēm pietrūkst līdzekļu skolu uzturēšanai.
«Visu laiku rēķinām, vai pietiks naudas, piemēram, pedagogu algu izmaksām. Pašlaik nav nodrošināts finansējums arī komunālajiem maksājumiem, lai izglītības iestāde varētu eksistēt. Tagad mums ir parāds par siltumu – būs jāraksta lūgums, lai neuzliek soda naudu, tomēr galīgi sašļukuši skolā vēl neesam,» stāsta Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Zaiga Bensone, ar kuru ielūkojamies profesionālās izglītības sistēmas un skolas aktualitātēs.Ja izdosies pārvarēt finansiālās grūtības, jelgavnieki par savu nākotni ir droši, jo skola ir liela (ap 700 audzēkņu), un izglītības programmas – pieprasītas.Līdz ar strauju skolēnu skaita samazināšanos (pērn par aptuveni 15 tūkstošiem) arī profesionālās izglītības sistēmā aktuāls kļuvis jautājums par līdzekļu efektīvu izmantošanu.«Reorganizācija vajadzīga, jo ir profesionālās mācību iestādes ar 80 vai 120 izglītojamajiem, bet tām ir tādi paši uzturēšanas izdevumi kā mums. Tomēr situācijā, kad valstij nav naudas, to īstenot būs smagi,» spriež Z.Bensone, būdama pārliecināta, ka skolām jābūt lielām, jo tās var audzēkņiem piedāvāt arī modernāk aprīkotu mācību materiālo bāzi.Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktores Zaigas Bensones vīziju par izglītības programmām un ar tām saistītajiem jautājumiem lasiet ceturtdienas, 29.janvāra, «Zemgales Ziņās».
