Māsu skaits Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks
nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, turklāt aptuveni 40% strādājošo māsu ir
pirmspensijas vai pensijas vecumā, aģentūru LETA informēja Rīgas Stradiņa
universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekāne
Inga Millere.
Millere klāstīja, ka Latvijā ir tādas slimnīcu
nodaļas, kur viena māsa aprūpē 40 līdz 60 pacientus, bet atsevišķos stacionāros
– pat 80 pacientus, tajā pašā laikā Eiropā ir viena māsa uz četriem līdz
astoņiem pacientiem. “Skaidrs, ka kaut kas paliek līdz galam neizdarīts,
jo reāli nevar paspēt visu paveikt, tādēļ cieš aprūpes kvalitāte,” māsu
darbu latvijā raksturoja Millere.
Ņemot vērā, ka tikai puse māsu Latvijā strādā savā
profesijā, ja tiktu sakārtots algu jautājums, pieaugtu arī māsu motivācija
strādāt savā profesijā, uzskata profesore. Tāpat priekšā esot liels darbs
sabiedrības stigmu izskaušanā, kas māsu uztver kā palīgu, kā pakļautu
profesionāli, nevis profesionāli, kas pats pieņem lēmumus, uzskata Millere.
Pēc profesores paustā, mūsdienās māsas profesija ir
ieguvusi pilnīgi citu vietu veselības aprūpes sistēmā – to zināšanas un
kompetences ļaujot vadīt aprūpes procesu un nostāties līdzās ārstam kā
vienlīdzīgai kolēģei, nevis tikai kā ārsta norādījumu veicējai.
Veselības ministrijas (VM) darba grupa piedāvā jaunu
māsas standartu, kurā būs skaidri definētas arī jaunās kompetences, kas
atbildīs Eiropas direktīvai. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022.gadu, māsas
profesiju varēs apgūt tikai profesionālā bakalaura studiju programmā. Šis VM
konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”
Ministru kabinetā tika apstiprināts 2019.gada oktobrī.
Millere norādīja, ka pašreizējie izglītības līmeņi un
kompetences vienā profesijā daudziem rada neizpratni, kā arī apgrūtina
veselības aprūpes darba organizāciju. Turklāt līdz šim katrai māsai bija
relatīvi šaura specializācija, līdz ar to tad, ja, piemēram, operāciju māsa
gribēja mainīt darbu un iet strādāt ķirurģijā vai ambulatorajā aprūpē, viņai
bija atkārtoti jāstudē. Jaunais modelis piedāvā vienu izglītības procesu un
lielāku mobilitāti darba tirgū, uzskata profesore.
Tomēr vecmātes profesijā patlaban ir līdzīga
situācija, tāpēc Millere cer, ka drīzumā arī šīs profesijas līderi virzīs
līdzīgas pārmaiņas.
Profesore prognozēja, ka nākotnē māsai būs plašākas
zināšanas un kompetence, kas pašlaik Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir ļoti
nozīmīgi. Jaunā kompetence paredzēs, ka māsa ir apguvusi prasmi pieņemt
patstāvīgi lēmumus, kas skar pacienta aprūpi, uzsvēra Millere, norādot, ka
daudzās attīstītās valstīs māsām ir piešķirtas tiesības izrakstīt medikamentus.
Millere Rīgas Stradiņa universitātē strādā
deviņpadsmito gadu. No 2012. līdz 2014. gadam viņa bija Māszinību fakultātes
dekāne, bet kopš 2014. gada viņa ir Sabiedrības veselības un sociālās
labklājības fakultātes dekāne, kur izglītību iegūst topošās māsas un vecmātes,
kā arī uzturzinātnes, veselības sporta, veselības psiholoģijas, supervīzijas,
sabiedrības veselības un sociālā darba speciālisti.
Foto: pixabay.com
