Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
pabeigusi darbu pie jaunā Pašvaldību likuma izstrādes un nodevusi to publiskai
apspriešanai, informē VARAM.
Ministrija rosina lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku
nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību
darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.
Likumprojekts paredz noteikt mehānismus plašākai
iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot
pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās administratīvās teritorijas
iedzīvotāju interesēm.
Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta
līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas
sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no
pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju
sadarbību ar pašvaldību, savstarpēju uzticību un pilnvērtīgu un mērķtiecīgu
sadarbību, pauž VARAM.
Likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās
nodrošināt iedzīvotāju valdi, lai uzturētu dialogu starp pagastu un novada
pilsētu (izņemot administratīvo centru) iedzīvotājiem un domi. Šāda valde būtu
konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus un
iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus. Tāpat likumā paredzēts arī noteikt
iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Ministrija rosina noteikt jomas, kurās veicama
pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek
saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra
tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību. Tas ne
vien atvieglos un padarīs raitāku vietvaru darbu, bet arī mazinās administratīvo
slogu pašā ministrijā.
Likumprojektā iecerēts precizēt pašvaldības
izpilddirektora iecelšanas kārtību, nosakot, ka amata kandidātu atlase notiek
atklātā konkursā, kā arī izpilddirektors tiek iecelts amatā uz pieciem gadiem
ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem pēc
izpilddirektora darba novērtējuma veikšanas.
Likumprojektā ietverta prasība rīkot atklātu konkursu
arī uz pašvaldības izpilddirektora vietnieka un novada teritoriālā iedalījuma
vienības (pagasta vai pilsētas) vai to apvienības pārvaldes vadītāja amatu.
Tāpat plānots precizēt domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumus,
paredzot, ka domes deputāts nedrīkst ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai
viņa vietnieka amatu.
Likumprojekts arī paredz noteikt vietvarām pienākumu
izdodot saistošos noteikumus, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā pamatot
to nepieciešamību un atspoguļot arī to ietekmi uz pašvaldības budžetu, kā arī
saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz
vismaz divām nedēļām publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības
viedokļa noskaidrošanai.
Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un
būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem
tiks noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā
izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tos sistematizēs portālā
“likumi.lv”, kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības
iestāžu, tajā skaitā VARAM, darbu.
Kā skaidro VARAM, likumprojektā precizēti domes un
komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, pašvaldības
autonomās funkcijas un citi jautājumi, kuru noregulējums šobrīd ir neskaidrs,
novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.
Likumprojekts publiskai apspriešanai nodots līdz šī
gada 8.oktobrim un ir pieejams VARAM tīmekļvietnē “https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/likumprojekts-pasvaldibu-likums”.
Kā norāda VARAM, kopš likuma “Par
pašvaldībām” pieņemšanas 1994.gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts
pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību
darbības tiesiskajā regulējumā.
Vienlaikus tās nepieciešamas arī saistībā ar
administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc
augstākas sabiedrības iesaistes pakāpes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem
instrumentiem, kas nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai
būtiskos ar teritorijas attīstību saistītos jautājumos.
Tāpēc, izstrādājot jauno Pašvaldību likumu, ministrija
izvirzījusi mērķi nodrošināt laikmetīgu pārvaldību, stimulējot tālāku
demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas
koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību.
Kā norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Juris Pūce (AP): “Jaunais Pašvaldību likums būs atbalsts
pašvaldībām, lai tās spētu veiksmīgi attīstīties un strādāt visu iedzīvotāju
interesēs, vienotā, saprotamā un mūsdienīgā likuma ietvarā. Būtiska loma
likumprojekta izstrādē ir tieši pašvaldību un iedzīvotāju ciešākai un
efektīvākai sadarbībai vietējo jautājumu risināšanā, kas vērsti uz izaugsmi un
pakalpojumu attīstību, tāpēc likumā ievērojama daļa veltīta tieši sabiedrības
līdzdalības jautājumiem.”
Ministrijai likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz
oktobra beigām. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2021.gada 1.jūlijā.
Kā vēstīts, Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents
izsludinājis likumu, kas no 2021.gada 1.jūlija Latvijā paredz 42 pašvaldību
izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.
Foto: no arhīva
