Pārtikas
un veterinārais dienests (PVD) ir sācis meža dzīvnieku vakcināciju pret
trakumsērgu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Vakcinācijai
tiek izmantota vakcīna „Lysvulpen”, kas satur novājināta trakumsērgas vīrusa
SAD BERN un SAD B l9 “like” celmu, un ir iestrādāta zivju miltu, tauku un
parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīna izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz
mazāks par sērkociņu kastīti.
Vakcīnas
ēsmas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiek izvietotas valsts austrumu
pierobežā.
Vakcīna
nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr, to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs
apdraudēta. Vakcīna nav bīstama arī cilvēkam un apkārtējai videi, tomēr, ja
cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kas ēsmas iekšpusē ir šķidra – tā
nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta.
Trakumsērga
ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša
infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki,
galvenokārt – lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un
kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas
dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir
savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
PVD
izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē
Eiropas Komisija.
Pateicoties
sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri
tiek veikta pavasarī un rudenī, trakumsērga Latvijā ir izskausta – pēdējais
trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas
(istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija
(OIE) 2014. gada rudenī Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no
trakumsērgas.
Lai
gan Latvijā pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums,
ņemot vērā trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, PVD aicina regulāri veikt
mājas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī ziņot veterinārārstam vai
PVD par katru trakumsērgas aizdomu gadījumu.
Foto: pixabay.com
