Oktobra beigās Jelgavā tika
pabeigts viens no pilsētas lielākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem
būvniecības projektiem – Loka maģistrāles pārbūve. Tas aizsākts pirms pāris
gadiem ar diskusijām par izvēlētā pretendenta atbilstību.
Darbu izpildes laikā novērsts ne viens vien brāķis, labots
pēc būvuzraugu aizrādījuma. Lielākais no tiem – uzklāts neatbilstošas
kvalitātes asfalts, kas bija jānomaina divu kilometru garumā, vakar vakarā ziņoja
LTV raidījums “de facto”. Viens no diviem partneriem, kas vinnēja
konkursu – Lietuvā reģistrētā “Hidrostatyba” sākusi maksātnespējas
procedūru un aizvadītā gada nogalē jau atlaidusi lielāko daļu darbinieku.
Loka
maģistrāles pārbūve Jelgavā nebija vienkāršs objekts, gandrīz piecu kilometru
garumā, vairākiem apļiem, gājēju un veloceliņu, kā arī bija jāpārbūvē dzelzceļa
pārvads. Viens no dārgākajiem būvobjektiem Jelgavā.
Pirms divarpus gadiem konkursā pieteicās pieci pretendenti,
uzvarēja “RERE Vide” kopā ar partneri no Lietuvas
“Hidrostatyba”. Viņu cena – 17,6 miljoni eiro. Pārējo četru
uzņēmumu piedāvātā cena bija 22-24 miljonu robežās. Domei par lielo cenu
atšķirību jautājumi neradās. Tās gadu iepriekš noteiktā objekta kontroltāme
bija 16 miljoni eiro.
SIA “RERE Vide” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs
Voropajevs norāda, ka pēc konkursa piedāvājumu atvēršanas veikuši atkārtotu
piedāvājuma analīzi un sākotnēji aprēķinātās izmaksas bijušas pilnībā
atbilstošas iepirkumā definēto veicamo darbu apjomam.
Viens no pretendentiem – “Igate KT”
(apvienība, kuru veido SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un AS “Kauno
Tiltai”) rezultātu apstrīdēja un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lika
Jelgavas domei atkārtoti vērtēt, vai uzvarētāja piedāvātā atbildīgā būvdarbu
vadītāja pieredze patiešām atbilst prasītajam. Dokumentus pārbaudīja vēlreiz,
uzvarētāju nemainīja. “Igate” pret Jelgavas domi un IUB vērsās tiesā, jo birojs
atkārtotu sūdzību neskatīja. “Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka
uzrādītā būvdarbu vadītāja kvalifikācija bija neatbilstoša izvirzītajām
prasībām, ko prasīja pašvaldība par šo sarežģīto infrastruktūras objektu,”
saka CBS “Igate” valdes loceklis Madars Radželis.
Rajona tiesa prasību noraidīja, bet Augstākās tiesas Senāts
šovasar pateica, ka iebildumi bija jāizvērtē pēc būtības, ne vien dokumentu
formālā atbilstība, tādēļ lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai. “Cik
tiesnešu, tik viedokļi, cik juristi, tik juridiski viedokļi,” par Senāta
lēmumu saka Jelgavas domes deputāts Vilis Ļevčenoks (Zaļo un Zemnieku
savienība), kurš ir Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists
projektu īstenošanas jautājumos. “Šajā gadījumā, es domāju, ka Augstākā
tiesa ir interpretējusi. Interpretēt nevar nolikuma punktus. Tātad tur skaidri
un gaiši bija rakstīts, kad bija jābūt pieredzei vismaz vienā tādā lielā
līgumā, un šim “Hidrostatyba” speciālistam bija tāda pieredze,” saka Ļevčenoks.
“Mūsu normatīvi un arī līgums pieļauj
speciālistu nomaiņu Un šis nav ne pirmais ne pēdējais objekts, kur arī ir
atbildīgais būvdarbu vadītājs mainīts, bet tātad šis te pārstāvis, kas tika
sākotnēji līgumā paredzēts, ir arī būvdarbu žurnālos, viņš ir piedalījies
būvniecības procesā, tiesa, ne pilnīgi visu būvdarbu gaitu, bet viņš ir
piedalījies, to pieļauj gan līgums, gan normatīvie akti,” saka Jelgavas
PPI “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs.
“RERE Vide” vadītājs apgalvo, ka objektā visu laiku
bijis no “RERE” puses papildu piesaistītais darbu vadītājs. Un nepieciešamās
kompetences tikušas nodrošinātas. Spriežot gan pēc Jelgavas pašvaldības
pārstāvja Māra Mielava, gan atbildīgā būvuzrauga Renāra Birnika teiktā,
būvniecības process bijis sarežģīts.
“Pirmām kārtām mums ir noslēgts līgums ar būvuzraudzību ar
spēcīgu Latvijas uzņēmumu, kurā strādā spēcīgi speciālisti, kas pārbauda, lai
pirmām kārtām tas atbilstu normām, kā mēs izveidojam šīs tehnoloģijas, un ja ir
kādas atkāpes, kas būvuzraudzības prāt šķiet, ka ir jādara labāk, tad tas
arī tiek norādīts,” saka Mielavs.
Uz dzelzceļa pārvada būvniekam jau uzklātais asfalts bija
jānofrēzē pat divreiz – pirmoreiz izsvīdumu dēļ, otro reizi tā bija daļa no
lielākas problēmas, kā rezultātā “RERE Vide” bija jānofrēzē jau uzklātais
asfalts aptuveni divos kilometros, kas ir teju puse objekta garuma.
Pēc tam ģenerāluzņēmējs pasūtīja
pārbaudi neatkarīgā laboratorijā, kas neatbilstību apstiprināja.
“Ja mēs konstatējam kādas neatbilstības, kas konkrētajā
gadījumā būtiskākā noteikti bija šī neatbilstība virskārtas asfaltbetonā, kur
tika konstatētas neatbilstības izejmateriālos; būvuzņēmējs arī šo situāciju
izvērtēja, un tika pieņemts lēmums pārbūvēt šo posmu, kas no aptuveni diviem
kilometriem tika nofrēzēts. Uzņēmējs par saviem līdzekļiem veica frēzēšanu un
atjaunoja šo demontēto kārtu, lai nodrošinātu specifikāciju prasības,”
saka atbildīgais būvuzraugs, “Firma L4” pārstāvis Renārs Birniks.
SIA “RERE Vide” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs
Voropajevs saka: “Par nekvalitatīvo asfaltu bija atbildīgs Lietuvas
uzņēmums “Stasio Pakarklio įmonė”. Neatbilstību nebija vienkārši
konstatēt, jo vizuāli redzēt to nevar. To varēja noteikt tikai laboratoriski testējot
asfaltbetonu pēc piegādes objektā, veicot papildu testēšanu.”
Tā kā lielāko daļu objekta jeb 12,8 miljonus eiro finansē
Kohēzijas fonds, tad objektā pārbaudi veic arī fondu uzraugs – Centrālā finanšu
un līgumu aģentūra (CFLA). Arī tā pamanījusi objektā pieļautās kļūdas un
aģentūra aizvien gaida atbildes uz vairākiem pieprasītajiem skaidrojumiem.
Pagaidām no fondiem pašvaldībai samaksāti vien nepilni seši miljoni eiro.
Foto: no arhīva
