Palielinoties to personu lokam, kas ir tiesīgas saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, šim mērķim paredzētie līdzekļi Jelgavas pašvaldības budžetā pašlaik nav pietiekami, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina pilsētas mērs Andris Rāviņš.
Viņš klāstīja, ka Jelgavas pašvaldība pēdējo divu gadu laikā ik gadu sociālo budžetu ir palielinājusi par 100 tūkstošiem latu, tomēr likumu izmaiņu dēļ ir paplašinājies to personu loks, kuri ir tiesīgi saņemt sociālo palīdzību.Tādējādi tie līdzekļi, kas paredzēti pašvaldības budžetā – divi miljoni latu -, pašlaik nav pietiekami.Atbildot uz jautājumu, cik lielam šim budžetam vajadzētu būt, Rāviņš konkrētu apmēru nenosauca, vien pauda viedokli, ka jebkurai valsts vai pašvaldības pabalsta piešķiršanai ir jābūt pamatotai un pabalsti nedrīkst kļūt viegli iegūstami, jo, tiklīdz cilvēkiem būs šāda iespēja, daļa gribēs dzīvot tikai no pabalstiem.Rāviņš minēja, ka kopumā Jelgavā sociālo pabalstu saņēmēju skaits pašlaik ir stabilizējies. Visvairāk pašvaldība maksā dzīvokļu pabalstus, kurus saņem vairāk nekā septiņi tūkstoši pilsētas iedzīvotāju. Lielas izmaksas saistās ar skolēnu ēdināšanu un bērnudārzu pakalpojumu apmaksu. Kopumā sociālos pabalstus ir saņēmušas vairāk nekā 4000 ģimeņu, kas ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados, viņš informēja. Būtiski ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir beigušās tās saucamās 100 latu stipendijas.Jelgavas pašvaldība nodrošina vairākus pabalstus – iedzīvotāji var saņemt gan valsts un pašvaldības pabalstus, gan arī pašvaldības sniegto palīdzību, sacīja Jelgavas pilsētas mērs, minot, ka, piemēram, dzīvokļu pabalstus pašvaldība sniedz kopā ar valsti, savukārt tādi pabalsti kā medicīnas pakalpojumu un zāļu kompensēšana ir atstāti pašvaldības ziņā.
