Kurš gan nezina, ka, sākoties jaunam gadam, visvieglāk apņemties sasniegt arī jaunus mērķus. Dažādas aptaujas liecina, ka tieši šajā laikā cilvēki visbiežāk izvirza sev jaunus uzdevumus, kas nereti ir saistīti ar ieradumu maiņu un vēlmi dzīvot veselīgāk, kustīgāk, pareizāk. Tiesa, šīs apņemšanās nereti izplēn kārtējo darbu un pienākumu gūzmā, kuru, izrādās, sākoties citam gadam, nekļūst mazāk. Lai kā būtu ar dažādām iecerēm, atskatoties uz pagājušo gadu bilžu reportāžā, kuru fotogrāfs Raitis Puriņš izveidojis šajā laikraksta numurā, ir skaidrs – 2017. gadā mūsu pusē risinājušies daudzi lieli un aizraujoši notikumi. Pilnīgi noteikti tādi mūs sagaida arī nākamgad. Katra paša ziņā, vai izvirzīt sev arī jaunus mērķus, ko censties piepildīt.
Noteikti aktuāls arī nākamgad būs aicinājums “Latvija bez bērnunamiem” – valstiski veicinātais deinstitucionalizācijas plāns, kur Labklājības ministrijas vadlīnijās teikts, ka līdz 2023. gadam ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros, tiks atrastas mājas. Šajā “Ziņu” numurā stāsts par Marutu un Gunāru Drēskām, kas audžuģimenes statusu ieguva pirms septiņiem gadiem. Atskatoties uz savu pieredzi, Maruta atzīst: “Varbūt grūtākais brīdis ir tad, kad tu, pieņemot bērnu, redzi, ka viņam trūkst iemaņu, kas ir ģimenēs augušajiem. Bet ne jau bērns pie tā ir vainīgs! Tā ir pieaugušo neizdarība un vaina, ka lietas nonākušas tik tālu. Taču ar mīlestību un pacietību visu var vērst par labu.”
