Aprīlī jaunā koronavīrusa izraisītā saslimšana Covid-19
reģionālajās pašvaldību slimnīcās, kur nav plānota šādu pacientu uzņemšana,
konstatēta 15 gadījumos, liecina Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā
informācija.
Aprīlī pašvaldību slimnīcās Covid-19 analīzes veiktas
5059 cilvēkiem, koronavīrusa diagnoze apstiprināta 48 gadījumos. Testi veikti
gan pacientiem, gan medicīnas personālam.
Pacienti, kuru Covid-19 testi ir pozitīvi un kurus
nepieciešams hospitalizēt, tiek nogādāti ārstēšanai uz tuvāko slimnīcu ar
infekcijas slimību nodaļu. No pašvaldību slimnīcām ar Covid-19 ārstēšanas
profilu visvairāk pacientus uzņēmusi Vidzemes slimnīca, kurā hospitalizēti 24
pacienti. Daugavpils slimnīcā ārstējušies četri pacienti, Liepājas reģionālajā
slimnīcā trīs, savukārt Rēzeknes slimnīcā divi pacienti.
Pašvaldību slimnīcās, kurās pēc hospitalizācijas plāna
nav paredzēts uzņemt Covid-19 pacientus, konstatēti 15 saslimšanas gadījumi –
Cēsu klīnikā septiņi, Ogres slimnīcā seši, bet Jelgavas slimnīcā un Dobeles un
apkārtnes slimnīcā – pa vienam. Biedrībā uzsvēra, ka visi atklātie gadījumi
bijuši Slimību profilakses un kontroles centra uzraudzīti, un pacienti ar
pozitīvām Covid-19 analīzēm pārvesti ārstēšanai uz atbilstošu ārstniecības
iestādi.
“Neatliekamā palīdzība tiek sniegta pacientam
tuvākajā ārstniecības iestādē. Vidzemes slimnīcai šī teritorija ir gana plaša.
Hospitalizācijas plāns paredz, ka mēs uzņemam Covid-19 pacientus, tomēr
paralēli tam turpinām ārstēt arī citu slimību saasinājumus. Nodalīt realitātē
divas pacientu plūsmas ir sarežģīti, jo katru cilvēku, kurš ienāk mūsu
slimnīcā, jāuzskata par potenciāli inficētu. Pēc iespējas ātrāk jānovērtē
pacienta stāvoklis un simptomi, jāveic tests un nepieciešamības gadījumā līdz
rezultātu saņemšanai pacients jāizvieto pagaidu izolētā telpā,” komentēja
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldību slimnīcām šis laiks ir
liels izaicinājums. “Darīts ļoti daudz, lai pielāgotu slimnīcu
infrastruktūru, pārdomātu pacientu loģistiku, veiktu rūpīgas personāla
apmācības un augstos spriedzes apstākļos uzturētu šo augstās sagatavotības līmeni,
jo mazākā kļūda vai neuzmanība var atstāt būtiskas sekas,” apgalvoja
Muskovs.
Savukārt Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis
Stuburs atzina, ka Covid-19 testa veikšanas iztriepes parauga noņemšana no
aizdegunes aizņem vien pāris minūtes, taču prasa rūpīgu sagatavošanos.
“Sevis, pacientu un citu slimnīcas darbinieku
drošības nolūkā mediķiem ik reizi jābūt pilnā aizsargtērpā – jānēsā
respirators, brilles vai vairogs, ūdensnecaurlaidīgais halāts vai priekšauts,
cimdi un cepure. Diemžēl, ja pacientam nepieciešama akūta palīdzība, testa
rezultātu saņemšana joprojām ir ļoti ilga. Lai rezultātus uzzinātu nākamajā
dienā, noņemtos paraugus ar kurjeru no Madonas uz Rīgas laboratoriju sūtām
divas reizes dienā,” stāstīja slimnīcas vadītājs.
Stuburs skaidroja, ka Madonā ir trešā līmeņa slimnīca,
kurā nav par paredzēts uzņemt infekciju slimniekus, taču vajadzības gadījumā
uzņemšanas nodaļā ir pielāgota speciāla telpa ar atsevišķu ieeju, kuru
iespējams izolēt.
“Pacientam pieejams viss nepieciešamais –
skābekļa pievads, aprīkota gulta, sanitārais mezgls ar dušu un labierīcībām. Ja
mediķiem, novērojot pacientu, radušās pamatotas aizdomas par inficēšanos ar
koronavīrusu, esam paredzējuši iespēju līdz testa rezultātu saņemšanai izmantot
trīs izolētās palātās atsevišķā ēkā. Madonas slimnīcā līdz šim nav konstatēts
neviens pozitīvs koronavīrusa gadījums,” informēja Stuburs.
Kā vēstīts, Nacionālā veselības dienesta
hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts
nogādāt ārstēšanai tikai septiņās no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās
medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm. Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs
ir infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas ir tikai piecās pašvaldību
ārstniecības iestādēs – Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un
Liepājas slimnīcās, kā arī divās valsts klīniskās universitātes slimnīcās –
Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Pārējām iestādēm pēc plāna jāpilda vien universitāšu slimnīcu atbalsta
funkcija, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas
slimību.
Foto: no arhīva
