Jelgavas
novada dome 15. aprīļa ārkārtas domes sēdē pieņēma lēmumu organizēt iedzīvotāju
aptauju, lai noskaidrotu Jelgavas novada iedzīvotāju viedokli saistībā ar
pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
prezentēto plānu administratīvi teritoriālajai reformai, kas paredz Jelgavas
novadu apvienot ar Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu, informē Jelgavas
novada pašvaldība.
Jelgavas
novada domes balsojums par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu kopumā ir
mēģinājums iebilst ministrijas izstrādātajam plānam, jo tas aptver daudz
tālejošākas sekas nekā tikai deputātu skaitu samazinājumu vai administratīvo
resursu apvienošanu. Kamēr vēl ministrijas izstrādātais plāns ir konceptuāls
projekts, iedzīvotāju aptauja, kas noritēs no 7.-21. maijam, sniegs iespēju
noskaidrot, vai vairākums Jelgavas novada iedzīvotāju piekrīt vai noraida
novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu.
“Protams, ka būtiskākais ir cilvēku vērtējums – ja iedzīvotāju
vairākums būs par pilsētas un novada apvienošanu, mēs kā pašvaldība tālāk
ministrijas plāniem neiebildīsim, taču no pašvaldības skatu punkta tas
nepavisam neattīstīs laukus,” skaidro novada domes priekšsēdētājs Ziedonis
Caune, piebilstot, ka “mēs kā pašvaldība neesam pret reformu – varam
apvienoties ar jebkuru citu kaimiņu novadu, kas ir lauku teritorija.“
Taču,
lai arī ārēji var šķist, ka līdz ar trīs pašvaldību apvienošanu novada
teritorija iegūs administratīvu centru un iemantos resursus attīstībai, tas ir
maldīgs priekšstats. Šāda apvienošana grauj novada attīstības ieceres gan
attiecībā uz investīciju piesaisti tieši lauku teritorijām, gan pakāpeniski
mazinās līdz šim iedibināto atbalsta kopumu būtiskiem ieguldījumiem – sporta un
kultūras bāžu un kolektīvu nodrošinājumam, mazo uzņēmēju un mājražotāju
atbalstam, meliorācijas pasākumiem, projektu īstenošanai tieši lauku
teritorijās, mazo ciemu teritoriju attīstībai, uzskata Z.Caune.
“Desmit gadu garumā Jelgavas novads, īstenojot projektus,
piesaistījis teritorijas attīstībai teju 50 miljonus eiro. Tātad visa šī summa
ir ieguldīta tikai un vienīgi visos 13 pagastos, pēc vajadzības izvērtējot
katras skolas, ceļa, kultūras nama vajadzības. Maz ticams, ka tās kāds
uzklausīs tik lielā “saimniecībā”, kāda tā būs pēc apvienošanas – tātad ar 90 000
iedzīvotāju.
Uzskatu, ka lauku teritorijas novada pievienošana pilsētai ir
tuvredzība – uz papīra labi izskatās, taču realitātē nav paļāvības, ka kopīgās
lielās pašvaldības pārstāvji, kuras pamatu droši vien veidos pilsētas
intereses, varēs nodrošināt samērīgu ieguldījumu pagastos – investīcijas un
resursi pieplūdīs un tiks novirzīti vairāk pilsētas teritorijas stiprināšanai,
un palēnām atkal lauku teritorija savā attīstībā pavājināsies. Līdz šim teju
vai apzināti nevienu pagastu neesam noteikuši kā prioritāru, neesam izcēluši
vai vēlējušies noteikt kā administratīvu centru. Pēc teritorijas lieluma un
iedzīvotāju skaita tie atšķiras, bet pēc pārvaldības – visi līdzvērtīgi. No
šāda skatu punkta – esmu drošs- šo gadu gaitā attīstība ir notikusi visos,”
savu viedokli pauž Z.Caune.
Iedzīvotāju aptaujā, kas noritēs no 7. līdz 21. maijam, ikviens
Jelgavas novada iedzīvotājs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, neatkarīgi no
pilsonības, varēs paust savu viedokli, atbildot uz vienu jautājumu “vai jūs
piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu”. Iedzīvotāju
aptauja noritēs pagastu pārvaldēs,
kultūras namos, pagastu bibliotēkās un
novada aktivitāšu centros.
Jelgavas novada dome 24. aprīļa sēdē apstiprinās nolikumu saistībā
ar aptaujas norises detaļām.
Foto: no arhīva
