Zemkopības ministrija (ZM) rosina līdz
2027.gadam pagarināt periodu, kurā nekustamā īpašuma nodokļa
(NĪN) slogu lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem
piederošajām lauku zemēm neceļ vairāk kā par 10%.
Grozījumi likumā par nekustamā
īpašuma nodokli, kurus ceturtdien,13.augustā, plānots izsludināt
Valsts sekretāru sanāksmē, sagatavoti, pamatojoties uz valdības
doto uzdevumu ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) un Finanšu
ministriju (FM) izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā, kas
paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes speciālās vērtības.
Šobrīd likums nosaka, ka līdz 2025.taksācijas gadam lauku zemes
nodokli aprēķinās no speciālās vērtības, ko nosaka īpaši
nodokļa aprēķinam.
ZM likumprojekta anotācijā skaidro, ka
pēdējos gados ir nozīmīgi augušas lauksaimniecībā izmantojamās
zemes tirgus darījumu vērtības, tāpēc paredzams kadastrālo
vērtību bāzes kāpums un no 2022.gada būtiski pieaugs NĪN
maksājumi. Atbilstošu informācijai vietnē kadastrs.lv lauku zemēm
kadastrālā vērtība varētu pieaugt trīs līdz piecas reizes.
Grozījumi likumā par nekustamā
īpašuma nodokli izstrādāti, lai nodrošinātu taisnīgu un
samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, paredzot pagarināt
speciālās vērtības piemērošanu lauku zemēm līdz 2027.gadam.
Likumprojekts paredz speciālo vērtību
piemērot arī tām lauku zemes vienībām, kuras platībā
nepārsniedz trīs hektārus, jo šādu lauku zemju īpašnieki ir
vismazāk aizsargātie – tiem nepiemēro speciālās vērtības
pieauguma ierobežojumu, proti, tikai lauku zemes vienībām platībā
virs trim hektāriem līdz 2025.gadam piemēro 10% speciālās
vērtības pieauguma ierobežojumu.
ZM atgādina, ka lauku zemes vienības
platība trīs hektāri 2015.gadā izvēlēts kā kritērijs
speciālās vērtības noteikšanai, atbilstoši TM norādījumiem,
kas vadījās pēc nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem
2015.gadā.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda
(VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA teica,
ka ZM pēc sasauktās starpministriju sanāksmes nolēmusi nodot šādu
likumprojekta redakciju starpinstitūciju saskaņošanai.
Viņš skaidroja, ka periodu, kad zemes
nekustamā nodokļa likme lauku zemei nedrīkst pieaugt vairāk kā
par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, plānots pagarināt
līdz 2027.gadam, jo tad beidzas nākamais Eiropas Savienības (ES)
Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods.
Pēc Eglīta teiktā, valdībā
grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli varētu skatīt
tuvākajā laikā, taču likumprojekta pieņemšana būs atkarīga no
FM, kas pret ZM rosinātajām izmaiņām uztur iebildumus bažās par
to ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.
Jau vēstīts, ka jūlija vidū Valsts
zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam
projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības
dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu
vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā
stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP)
iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai
valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais
minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes
komersantiem.
Foto: no arhīva
