Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru
kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba
devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves
laikā.
EM iesniegusi valdībā grozījumus likumā par valsts
apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar
Covid-19 izplatību, ar kuriem iecerēts risināt problēmjautājumus attiecībā uz
Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš 12.marta, kā arī saglabātu nodarbinātību
un esošās darbavietas uzņēmumos.
Ar grozījumiem likumā rosināts paredzēt, ka darba
devēji, kas atbilst padziļinātās sadarbības programmas jeb “uzņēmumu baltā
saraksta” dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā
krīze, varēs darbiniekam samazināt Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi
līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Patlaban Darba likums paredz, ka
dīkstāve gadījumā alga jāizmaksā pilnā apmērā.
EM uzsvēra, ka jebkurā gadījumā darbiniekam tiks
saglabāta atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā
esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Šī norma varētu būt spēkā līdz šā gada 31.decembrim.
Tāpat likuma grozījumos paredzēts, ka darbiniekam,
kurš nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu,
neievērojot Darba likumā noteikto termiņu – mēnesi pirms darba attiecību
pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam
atlaišanas pabalstu.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka darba koplīgumā, kas
noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni,
varēs vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apmēra krituma darbiniekam tiks
noteikts nepilns darba laiks. Arī šādā gadījumā darbiniekam saglabājama darba
samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu
nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku ne ilgāk kā līdz šā gada
31.decembrim.
Arī šajā gadījumā darbiniekam, kurš nepiekritīs
piedāvātajam nepilnajam darba laikam, būs tiesības uzteikt darba līgumu,
neievērojot Darba likuma pantu par termiņu, kādā iesniedzams atlūgums. Arī šajā
gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
EM skaidroja, ka grozījumi likumā ļautu darba devējiem
elastīgāk organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. “Dīkstāves
apmaksas samazinājums no 100% līdz 70%, iespēja darba devējam darbinieku
nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna
darba laika noteikšanu elastīgāk ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt
esošās darbavietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu
uzņēmumos,” pauda ministrijā.
“Minētie grozījumi paredzētu elastīgāku iespēju
darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošas daba
vietas,” uzsvēra EM.
Likumprojekts vēl tiks izskatīts Ministru kabinetā,
bet gala lēmumu pieņems Saeima.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no
13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne
aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām
uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima
lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un
ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.
Foto: pixabay.com
