Aptuveni 70 galvenokārt vecāka gada gājuma cilvēku piektdienas vakarā Jelgavas rajona padomes zālē bija ieradušies uz tikšanos ar Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju un Eiropas Parlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku. Juzdams publikas atsaucību, bijušais Latvijas kompartijas vadītājs uzstājās aptuveni divas stundas, kuru laikā prognozēja Latvijai bēdīgu galu, ja netiks atjaunota likvidētā ražošana, pēla lielāko daļu pie varas esošo politiķu, žēlojās par Jelgavas cukurfabriku un salīdzināja sevi ar Aivaru Lembergu.
A.Rubiks uzstājās krieviski, uz latviešu valodu pārejot vien tad, kad latviski tika uzdoti pāris no daudzajiem jautājumiem. Politiķis sāka ar stāstu par Eiropas Parlamenta (EP) uzbūvi un savu darbu tajā. Viņš ir otras mazākās politiskās frakcijas – Eiropas komunistu – biedrs, bet paredzot tai spēju izaugsmi turpmākajos gados. A.Rubiks klāstīja, ka atšķirībā no Latvijas, kur cits citu mēdz saukt par kungiem, frakcijā pieņemtā uzrunas forma esot – kolēģis vai biedrs. «Latvijā ir vadošie politiķi, kuri uzskata, ka galvenais ir valodas jautājums. Bet tur tieši otrādi ir tā, ka iesaka lietot dzimto valodu, jo tajā labāk cilvēks var izteikt savu domu,» stāstīja A.Rubiks, nedaudz vēlāk gan piebilstot, ka zināmā mērā Briselē tiek uztiepta amerikanizācija, jo absolūti lielākā daļa dokumentu tiek gatavoti angļu valodā. «Ārēji tā ir demokrātija, bet ar atsauci, ka tā ir demokrātija lielo un bagāto valstu labā,» viņš teica. A.Rubiks EP strādā divu nozaru komitejās – lauksaimniecības un transporta. Darbojoties lauksaimniecības komitejā, viņš interesējoties arī par cukura ražošanas iespējām Latvijā, bet ES institūciju atbilde esot – jūsu valsts taču pati atteicās no kvotām. «Es, protams, darīšu visu, ko varēšu, lai mēs cukura ražošanu varētu atsākt,» teica A.Rubiks, paužot arī sašutumu par to, ka liela daļa Latvijas zemes atdota ārzemniekiem, kuri tagad ekspluatējot latviešus, bet valdība tā arī nespējot atbildēt, ko valsts ieguvusi no pilnīgas ekonomikas liberalizācijas. Bezdarbs, cilvēku aizplūšana no valsts un ražošanas iznīkšana esot liberalizācijas sekas. Sanākušie pozitīvi uztvēra gan A.Rubika teikto, ka valstij nevajadzēja glābt «Parex banku», gan viņa veltītos skarbos vārdus tādiem politiķiem, kā Ivars Godmanis, Andris Šķēle, Atis Slakteris. Nedaudz pozitīvāk viņš novērtēja Ventspils mēru: «Mēs abi vienādi sākām un vienādi beidzām. Abi vienā gadā kļuvām par mēriem un abi nonācām cietumā. Lembergs ir gudrs cilvēks un labs saimnieks, bet viņa vieta ir Ventspilī un viņš to saprot».A.Rubikam tika uzdota arī virkne jautājumu, piemēram, kā glābt jau pieminēto cukurfabriku, kāpēc «Saskaņas centrs», kurā ietilpst arī viņa vadītā Sociālistiskā partija, nesadarbojas ar PCTVL (tās līdzpriekšsēdētāja ir cita EP deputāte Tatjana Ždanoka), un pat – kur jelgavniekiem konsultēties, lai panāktu taisnību strīdos ar NĪP. A.Rubiks diskusijās par sadarbību ar PCTVL nevēlējās ieslīgt, vien asi norādīja, ka tās esot pilnīgi dažādas partijas – PCTVL galvenā ideja esot nacionālistiskais jautājums, kas «Saskaņas centram» neesot pieņemams. Viņš gan sacīja, ka pilnīgi piekrīt kāda klātesošā teiktajam, ka «bez Krievijas mums nākotnes nav», taču aizrādīja, ka šis lozungs jālieto uzmanīgi. Ar to varot aizbaidīt daudzus potenciālos atbalstītājus, jo «jums jāatceras, ka aiz krieviem stāv Krievija, bet aiz latviešiem nav nekā.»Krieviju kā labo piemēru A.Rubiks piesauca vairakkārt, teikdams, ka pret šo valsti izturas ar dziļu cieņu. «Kad biju Rīgas mērs, televīzijas tiešraidēs varēju konkrēti un izsmeļoši atbildēt uz 90 procentiem skatītāju jautājumu. Tieši tāpat, kā vakar Putins, būdams tik lielas valsts prezidents! Kurš politiķis Latvijā uz to ir spējīgs?»
