2019.gads Latvijā noslēdzas ar vienu
no siltākajiem decembriem novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Pagaidām vēl nav zināms, vai šā gada decembris būs kļuvis par otro vai
trešo siltāko gadu noslēdzošo mēnesi. Tā vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni
tāda pati kā 2015.gadā – 2,9 grādi virs nulles. Vissiltākais decembris bija
2006.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +4,3 grādus. Decembra
norma jeb vidējā temperatūra 1981.-2010.gadā ir -2 grādi.
Jau septīto gadu pēc kārtas decembris ir siltāks par normu.
2019.gads kopumā kļuvis par vissiltāko kopš 1924.gada, kad Latvijā sāka
darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls. Šā gada vidējā gaisa
temperatūra pakāpusies līdz +8,1 grādam, par trim grāda desmitdaļām pārspējot
iepriekšējā siltākā – 2015.gada – temperatūru.
Šogad pārspēti vairāk nekā 330 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no
kuriem 14 bija arī Latvijas siltuma rekordi. Turklāt jūnijs ar vidējo gaisa
temperatūru +18,6 grādi bija siltākais novērojumu vēsturē.
Tomēr 2019.gadā bija arī īsāki un garāki laika periodi, kad gaisa
temperatūra bija zem normas. Janvāris bija nedaudz aukstāks par 1981.-2010.gada
pirmā mēneša vidējo temperatūru, savukārt maija sākumā bija sals, kura laikā
tika pārspēts pirmais nacionālais diennakts minimālās gaisa temperatūras
rekords kopš 2017.gada. Vēl divi Latvijas aukstuma rekordi tika uzstādīti
jūlijā, un šis bija pirmais gads kopš 2007.gada, kurā pārspēti vismaz trīs
Latvijas diennakts minimālās temperatūras rekordi.
Garākais periods ar gaisa temperatūru zem normas bija no septembra vidus
līdz oktobra sākumam.
Gada kopējais nokrišņu daudzums šogad bijis nedaudz mazāks par normu. Marts
bija pirmais mēnesis kopš pērnā aprīļa, kura nokrišņu daudzums bija virs
normas, līdz ar to noslēdzās desmit secīgu mēnešu periods ar nokrišņu daudzumu
zem normas, kas bija otrais garākais šāds periods novērojumu vēsturē un bija
galvenais iemesls, kādēļ 2018.gads kļuva par pašu sausāko. Savukārt pēc tam šā
gada aprīlis ar vidēji trim milimetriem nokrišņu kļuva par sausāko aprīli
novērojumu vēsturē.
Jau ziņots, ka šogad tikai janvārī un jūlijā gaisa temperatūra bija zem
normas – attiecīgi par 0,8 un 1,2 grādiem. Pārējie mēneši bija 0,3-4,8 grādus
siltāki par 1981.-2010.gada vidējo temperatūru. Lielākā temperatūras novirze no
normas piedzīvota februārī un decembrī.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ziņojumā teikts, ka 2019.gads noslēdz
dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī
ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes.
Foto: pixabay.com
