Sabiedriskajā apspriedē par plānoto teritoriālo reformu
Ozolnieku novadā piedalījušies 9% iedzīvotāju, lielākajai daļai
iestājoties pret to, kā arī paužot bažas par iespējamu
nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību, sociālo pakalpojumu
groza samazināšanos un citiem jautājumiem, informē pašvaldības
pārstāve Agnese Kļava.
“15.septembrī noslēdzās Ozolnieku novada iedzīvotāju
publiskā apspriešana “BŪT vai NEBŪT Ozolnieku novadam?”,
kuras laikā novadnieki tika aicināti atbildēt uz jautājumu “Vai
Jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas
novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?”.
Apkopojot apspriešanas rezultātus, 95% dalībnieku noraidīja
Ozolnieku novada teritorijas iespējamo pievienošanu Jelgavas
pilsētai un novadam, jeb praktisku Ozolnieku novada likvidēšanu,”
skaidro A.Kļava.
Gandrīz mēnesi ilgušajā Ozolnieku novada iedzīvotāju
publiskajā apspriešanā piedalījušies 882 iedzīvotāji. Saskaņā
ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem novadā uz gada sākumu
bijuši 9969 iedzīvotāji, un apspriešanā piedalījušies aptuveni
9% no visiem.
42 apspriešanas dalībnieki atbalstījuši administratīvi
teritoriālās reformas ideju. Vēl trīs apspriešanas anketas
atzītas par nederīgām vai sabojātām.
Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja ne
vien atbildēt uz anketas jautājumu, bet arī izteikt plašāku
viedokli, argumentējot savu nostāju par labu kādai no izvēlēm.
Reformas pretinieki galvenokārt savu viedokli pamatojuši ar
Ozolnieku kā sakārtotas un zaļas vides priekšrocībām, bažām
par nodokļu aizplūšanu svešas teritorijas attīstībai un savas
identitātes zaudēšanu pārmaiņu rezultātā.
Tāpat viņa apgalvoja, ka dominē uzskats par novadu kā
pašpietiekamu vienību, kas līdz šim spējusi nodrošināt savas
teritorijas vienmērīgu attīstību. Esot arī pausts arī, ka varas
attālināšanās no tautas draud ar stagnāciju, īpaši attālākos
reģionos, pakalpojumu pieejamības apgrūtinājumiem un lielāku
“bardaku”.
Esot arī izteiktas bažas par Ozolniekiem kā Jelgavas pilsētas
attīstības projektu sponsoru, novada teritorijas atstāšanu
novārtā, nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību un sociālo
pakalpojumu groza samazināšanos uz iedzīvotāju labklājības
rēķina. Liela daļa komentāru autoru norāda, ka sociālos,
piemēram, veselības, pakalpojumus saņemt dodas uz Rīgu, ne
Jelgavu, tāpēc nesaskata reformas sludināto ieguvumu patieso jēgu.
“Pretēji VARAM ministra un
valdības pārstāvju darbības stilam, esam atklātā un publiskā
veidā noskaidrojuši Ozolnieku novada iedzīvotāju viedokli
plānotās reformas jautājumā. Iegūtie apspriešanas
rezultāti ir kā pilnvara mūsu tālākai rīcībai – suverēna
Ozolnieku novada pastāvēšanas nodrošināšanai. Nenoliedzu
nepieciešamību reformēt administratīvās teritorijas valstī,
tomēr uzskatu, ka šāda komunistu iekārtas kolektivizācijas stila
pieeja ir nepieņemama. Īpaši pārsteidz reformas pamatojumu
neesamība, turklāt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības
ministrijas (VARAM) piesaistīto ekspertu slēdzieni vērtējami kā
vāji un pat melīgu informāciju saturoši,” tā uzskata Ozolnieku
novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).
Pēc D.Liepiņa domām, daudz lielāks ieguvums būtu vispirms
izveidot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās
funkcijas, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, ceļu
uzturēšana, un ļaut pašvaldībām uz brīvprātības principa
pamana lemt par iespējamu apvienošanos, “kā demokrātiskā
valstī pieklājas”.
Foto: no arhīva
