Ceturtdien,
6. februārī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu
ministrijas izstrādāto jauno likumu “Preču zīmju likums”,
kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz
preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes
norādi. Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju
reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu lietošanas un aizsardzības jomā, informē Tieslietu
ministrijas sabiedrisko
attiecību speciāliste Lana
Ivulāne.
Kāpēc
jaunais likums izstrādāts?
Likums
izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu
tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai
Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva
tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai
atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot
patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums,
jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam
ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes
identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām
precēm un pakalpojumiem.
Ko
paredz jaunais likums?
-
Salīdzinot
ar esošo regulējumu likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās
izcelsmes norādēm”, turpmāk reģistrētas preču zīmes
īpašniekam būs tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no
trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā
apgrozībā, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču
zīmes īpašniekam nav tiesības aizliegt laist preces tirgū to
galamērķa valstī. -
Jaunais
likums nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kādi
apzīmējumi var veidot preču zīmi, paredz gadījumus, kad preču
zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu,
tostarp t.s. absolūtos un relatīvos pamatus, plaši pazīstamu
preču zīmju un preču zīmju ar reputāciju aizsardzību, kā arī
citus ierobežojumus reģistrācijas atzīšanai par spēkā
neesošu. -
Salīdzinājumā
ar iepriekšējo regulējumu palielināts apzīmējumu klāsts, kas
var veidot preču zīmes, proti, vārdiska zīme, figurāla zīme,
telpiska zīme, novietojuma zīme, ornamenta zīme, krāsu zīme,
skaņu zīme, kustību zīme, multivides zīme un hologrāfiska
zīme. -
Preču
zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt ne vien fiziskas un
juridiskas personas, bet arī personu apvienības, ja tās spēj
iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus
un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. -
Jaunajā
likumā noteikts, ka tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma
tiesības, kas tiesiskā režīmā ir pielīdzināmas kustamai
mantai Civillikuma izpratnē, līdz ar to tās varēs atsavināt,
ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Tāpat
ir atrunāti nosacījumi atsavināšanai un pirmpirkuma tiesību
izlietošanas tiesības. -
Likums
nosaka arī civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi
pārkāpumu, nosakot, ka prasību tiesā par tiesību uz preču zīmi
pārkāpuma novēršanu var celt preču zīmes īpašnieks vai
licenciāts, saņemot preču zīmes īpašnieka atļauju, izņemot
gadījumus, kad preču zīmes īpašnieks nav atbildējis uz
izņēmuma licenciāta lūgumu celt tiesā prasību. Noilgums šādu
prasību celšanai ir trīs gadi, un noteikti gadījumi, kad
iespējamais prasītājs nav tiesīgs šādu prasību celt
samierināšanās dēļ.
Kad
likums stāsies spēkā?
Preču
zīmju likums stāsies spēkā nākamajā
dienā pēc tam, kad to izsludinās Valsts prezidents.
Foto:
pixabay.com
