Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu
likumā un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz iespēju
kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem,
kas ņemti pirms 2008.gada krīzes.
Ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā tiek
noteikti hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipi. Paredzēts, ka
kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko
iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.
Likums paredz, ka kredītiestāde kā kreditors ir
tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta)
saistības fiziskajām personām, kas nav izpildītas 2008.gada ekonomiskās
lejupslīdes dēļ, ja aizdevumu līgums slēgts starp kreditoru un fizisku personu,
ja fiziskā persona attiecībā uz aizdevēju nav un nav bijusi ar uzņēmumu
saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ja
saistības nodibinātas ar aizdevuma līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz
2008.gada 31.decembrim.
Parādsaistības varēs dzēst, ja saistību atmaksa bija
nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un, ja parādnieks vai ķīlas devējs
saistībā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā
kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības
uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018.gada 31.decembrim.
Parādsaistības varēs dzēst, ja aizdevuma (kredīta)
saistības uz to dzēšanas dienu kreditora grāmatvedības uzskaitē atbilstoši
starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un
kapitāla tirgus dalībnieka ārpusbilancē esošs aktīvs, kā arī tad, ja
attiecīgajai fiziskajai personai nav sākts maksātnespējas process.
Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā
esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto
parādnieku un parādsaistību kopējais apmērs lēšams līdz 600 miljoniem eiro.
Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas
izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos.
Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse
uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai,
teikts grozījumu anotācijā.
Latvijas Bankas prezidents
Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka vēlas pateikties Saeimai un Saeimas
Budžeta komisijai, kas šajā sarežģītajā laikā ātri un konstruktīvi izskatīja un
atbalstīja ideju par iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro
parādsaistību dzēšanu.
Tostarp viņš piebilda, ka Saeimā
iecere papildināta, attiecinot bezcerīgo parādsaistību dzēšanas iespēju ne
tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz parādu piedziņas firmām, kas potenciāli vēl
vairāk paplašina personu loku, kuras var tikt atbrīvotas no “nepanesamas
pagātnes parādu nastas”.
“Esmu gandarīts, ka šajā
gadījumā kopīgi ir rasts sabiedriskais izlīgums un novērstas pagātnes kļūdas.
Šī iecere dos iespēju vairāk nekā 10 000 mūsu līdzpilsoņu pilnvērtīgi
atgriezties ekonomiskajā apritē,” teica Kazāks.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka
tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību
izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās
kredītsaistības ikdienas situācijās. “Šis ir vienreizējs risinājums
unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus
īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu
norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums,” teica
Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat Kazāks aicināja visas
bankas caurspīdīgi un atbildīgi izmantot šo iespēju, aptverot iespējami plašāku
bezcerīgo parādnieku loku un vienlaikus izvairoties no ļaunprātīgu parādnieku
amnestijas. “Latvijas Bankā sekosim, kā šī iecere tiek īstenota, regulāri
ar Kredītu reģistra starpniecību izvērtējot situāciju ar bezcerīgajiem
parādiem,” viņš sacīja.
Foto: pixabay.com
