Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto
likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.
Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret
bija 40 deputāti.
Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu
balsoja vairākums no “KPV LV” deputātiem. Savukārt par Rīgas domes
atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta
deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā
jautājumā.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta
galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta
16.janvārī.
Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu
noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.
Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga
aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi
pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) Saeimas deputātiem izklāstīja Rīgas domes atlaišanas
pamatojumu. Ņemot piemēru no atsevišķiem “augsti godātiem Saeimas
deputātiem”, Pūce norādīja, ka vēlas tēlaini aprakstīt izveidojušos
situāciju. Viņš aicināja iedomāties lielu kuģi, kurā divi komandas locekļi
nolemj mainīt varas situāciju, vienam no viņiem stājoties kapteiņa vietā, bet
otram pārvācoties dzīvot uz kapteiņa kajīti. Šajā situācijā trešais komandas
loceklis pamet kuģi, jo ir apvainojies, ka nav piepildījies viņa bērnības
sapnis kļūt par kapteini, pauda Pūce.
Šādā situācijā nevienam vairs nav īsti laika strādāt
un “uz Rīgas domes kuģa neviens vairs necenšas savākt atkritumus, bet
vienlaikus ir problēma ar salūzušiem kuģa mehānismiem” un arī pieejamajām
kartēm. Pastāvošais juceklis ir “smakojoša izpausme”, par ko liecina
arī avārijas stāvoklī esoši tilti, korupcijas skandāli, nemākulīga namu
apsaimniekošana un citas problēmas, teica Pūce.
No opozīcijas deputātiem gan izskanēja vērtējums, to
paužot no vietas, ka Pūcem attiecīgais salīdzinājums nav izdevies.
Rīgas domes vadība netiekot galā ar lielāko daļu ar
tās pārziņā esošajiem jautājumiem, un, lai gan daļu no situācijas var labot,
“kroplīgu sistēmu nē”, akcentēja ministrs. Viņš uzsvēra, ka nevar būt
tā, ka galvaspilsēta kļūst par ķīlnieku politiķu strīdiem, ka nepieciešama
situācijas restartēšana, kas Rīgas domē pie varas esošas politiķus
“noliktu atpakaļ uz zemes”.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”,
pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma
attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija.
Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas
līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi
izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu
reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi
darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo
uzdevumu izpildi.
Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par
Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz
ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu
administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas
Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli
– Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs
Remesovs.
Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes
priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus.
Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam
normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu
administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un
komitejas vadītājam.
Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot
komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par
lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.
Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas
gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās,
bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu
rīkot marta pirmajā pusē. Taču vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums
“Panorāma” ziņojis, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada
2.maijā.
Ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumus, Rīgas domi tās
atlaišanas gadījumā varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Foto: no arhīva
