Saeima šodien noraidīja rosinājumu
nodot izskatīšanai komisijās “Attīstībai/Par!” (AP) un
“Jaunās Vienotības” (JV) deputātu iesniegto Dzīvesbiedru
likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai.
Piedāvātais Dzīvesbiedru likuma
projekts paredzēja, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt
notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām.
Likumprojekta mērķis ir “atzīt
un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru
starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās
attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā
dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes
dzīvi aizsardzību”.
Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas
piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura
nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā
esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar
radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli.
Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto,
kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas
aizbildnības attiecības.
Likumprojekta autori piedāvā noteikt,
ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā,
personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru
līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot
pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu
plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas
informācijas sistēmā.
Prasību par dzīvesbiedru līguma
atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no
dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru
līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot
dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs
no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms
dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats
iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.
Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts,
ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar tiesas spriedumu izsludināts par
mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā viens ar otru,
dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši
notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa
nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu
varētu izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis
viens no dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv
objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj
turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.
Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka
dzīvesbiedriem ir “pienākums gādāt par stabilām attiecībām,
kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un
kopīgo mājsaimniecību”. Tāpat topošā likuma tekstā
teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi,
atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir
vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos, turklāt
dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir
tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja
kustības “Dzīvesbiedriem”, kura ir šī likumprojekta
autors, vadītājs Kaspars Zālītis, likumprojekts ir sabiedrības
iniciatīva, kuru virzīja divu Saeimā ievēlēto politisko spēku
pārstāvji. Likumu ieteica virzīt arī biedrība ģimenes atbalstam
“Tēvi” un resursu centrs sievietēm “Marta”.
Kā norāda likumprojekta autori,
pašlaik visvairāk no regulējuma neesamības cieš cilvēki ar
neapskaužamu sociālo situāciju, kuri nevar atļauties notāra
pakalpojumus testamenta sastādīšanai vai neprot iedziļināties
likumos, tomēr ilgus gadus ir dzīvojuši kopā ar vienu partneri.
Tāpat likumprojekta autori norādīja,
ka Dzīvesbiedru likums atvieglotu mantošanas tiesības, kas
savukārt ir būtiski svarīgas nelaulātiem pensionāru pāriem –
nereti, vienam dzīvesbiedram nomirstot, otrs faktiski paliek bez
mājokļa vai līdzekļiem, lai nodrošinātu turpmāko dzīvi.
Likumprojekts paredz tiesisku aizsardzību arī gadījumos, ja
dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet
iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopīgu
mājokli vai pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos.
Foto: pixabay.com
