Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu iesniegto
lēmumprojektu par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt ārkārtējās situācijas
laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, nodrošinot saprātīgu un izsvērtu
lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā.
Par uzdevumu valdībai balsoja 39 deputāti, bet pret
bija 46 deputāti.
Debatēs opozīcijas pārstāvji veltīja asu kritiku
valdībai par opozīcijas parlamentāriešu ieskatā nesaprātīgiem vairākiem
tirdzniecības ierobežojumiem, kas apgrūtina cilvēku dzīvi.
Kā ziņots, iepriekš Saeimas Amatniecības un mazās
uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē viena no lēmumprojekta iesniedzējām,
deputāte Jūlija Stepaņenko vairākkārt apgalvoja, ka neesot nekādas informācijas
par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz saslimstības rādītājiem.
Tirdzniecības ierobežojumiem jābūt skaidri pamatotiem,
un regulāri būtu jāizvērtē, kādu iespaidu tie atstāj uz Covid-19 saslimstības
mazināšanos Latvijā, izriet no vairāku Saeimas deputātu paustā apakškomisijas
sanāksmē.
Uzdevumu iesniedza pie frakcijām nepiederošie deputāti
Stepaņenko, Aldis Gobzems, Evija Papule, Karīna Sprūde, Ļubova Švecova, Andris
Kazinovs un Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti
Armands Krauze, Edgars Tavars un Viktors Valainis.
Dokumentā deputāti cita starpā norādījuši, ka Saeimai
un valdībai nav aktuālo pētījumu, kas pamatotu konkrēto preču pārdošanas, vai
tirdzniecības vietu darbības aizliegumi, kā arī nav datu, kas apliecina
tirdzniecības vietās ieviesto ierobežojumu efektivitāti cīņā pret Covid-19
izplatību Latvijā. Tādēļ deputāti prasa Ministru kabinetam nekavējoties
pārskatīt rīkojumā par ārkārtējo situāciju noteiktos papildu ierobežojumus
tirdzniecības vietām, savā lēmumā vadoties no samērīguma principa, paredzot
saprātīgu līdzsvaru starp epidemioloģisko drošību, darba vides prognozējamību
un iedzīvotāju tiesībām uz savu ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanu.
Tāpat deputāti prasa veikt ārkārtējās situācijas
tiesiskā regulējuma ietekmes uz tautsaimniecību izvērtēšanu, aprēķinot visu
ieviesto ierobežojumu lietderīgumu un nozīmi epidemioloģiskās drošības
stiprināšanai, ilgtermiņā lēmumus par ierobežojumiem balstot secinājumos par
iepriekšējā perioda aizliegumiem un to efektu uz tautsaimniecību un
epidemioloģisko situāciju.
Lēmumprojektā no valdības tiek arī prasīts katras 14
dienas pēc jauna ierobežojuma ieviešanas vai atcelšanas sniegt Saeimai ziņojumu
par secinājumiem un ietekmi uz tautsaimniecību un epidemioloģisko situāciju.
Deputāti arī pieprasa aizsargāt mazos tirgotājus.
Jau vēstīts, ka koalīciju veidojušās partijas pirmdien
vēl nevienojās par mazo veikalu atvēršanu reģionos, tomēr diskusijas par to ir
sāktas. Ziņots arī, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības
tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē.
Tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var
nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā
arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču
sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā
apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un
degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt
jau kopš pagājušā gada 19.decembra.
Foto: no arhīva
