Parlamenta vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku
savienības (ZZS) likumprojekta nodošanu parlamenta Sociālo un darba lietu
komisijai, kas paredzēja atlikt obligāto sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu.
Balsojumā 37 deputāti balsoja “par”, 42
“pret” un astoņi parlamentārieši balsojumā atturējās, kā rezultātā
likumprojekts komisijai netika nodots.
Par likumprojekta nodošanu Sociālo lietu komisijai runāja
deputāts Viktors Valainis (ZZS), uzsverot, ka jau 1.jūlijā stāsies spēkā
grozījumi obligāto sociālo iemaksu sistēmā, kas nosaka minimālās sociālās
iemaksas.
Politiskā spēka ieskatā, šo jautājumu būtu jāatliek
vismaz uz kādu periodu. Valainis teica, ka ZZS to mudināja darīt vairākkārtīgi,
tomēr aizvien netiekot saklausīti.
Viņš minēja, ka pēc uzņēmēju organizāciju aplēsēm šie
grozījumi skars ap 240 000 iedzīvotāju, un visbūtiskāk izmaiņas skars mazos
uzņēmējus. Arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošie nonākšot situācijā, kad šīs
izmaiņas radīs diezgan lielu slogu un liegs tālākās uzņēmējdarbības īstenošanu.
Valainis atzīmēja, ka likumprojekta izstrādes gaitā
komunikācija vairāk noritējusi starp koalīcijas partijām, ne tiem, kuri to
nodokli realitātē maksās. “Noteikti lielākā daļa uz kuriem gulsies
administratīvais slogs nemaz nezina, ka ar 1.jūliju stāsies spēkā šāda kārtība.
Daļa jau meklē risinājumus, bet liela daļa par šīm izmaiņām uzzinās kaut kad
decembra otrā pusē, saņemot savdabīgu dāvanu Ziemassvētkos ar uzrēķinu,”
teica deputāts.
Viņaprāt, valdība rīkojās pareizi atbalstot visus
uzņēmējus, kas prasīja palīdzību krīzes laikā, tomēr Valainis uzskata, ka tā
bija mazākā daļa no speciālā režīmā strādājošajiem uzņēmējiem, kas vērsās pēc
šiem atbalsta instrumentiem.
“Šobrīd valdība nevis glābj cilvēku, kurš nonācis
savā ziņā grūtībās un sāk ķepuroties, bet pastumj zem ūdens un slīcina nost
savus mazos un vidējos uzņēmējus,” uzsvēra politiķis.
Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs
Atis Zakatistovs teica, ka par šīm izmaiņām vairums uzzināja pagājušā budžeta
pieņemšanas laikā. Vienlaikus viņš akcentēja, ka “tas ir mugurkauls un
pamats”, lai sekmīgi funkcionētu pensiju sistēma.
Deputāts arī minēja, ka šīs izmaiņas risinās sociālā
taisnīguma jautājumu un nodrošinās ekonomikas izaugsmi. Zakatistovs skaidroja,
ka mūs gaida ekonomikas izaugsme otrajā pusgadā un nākamajos gados, kas varētu
būt trīs līdz piecu procentu robežā.
“Šis ir izaugsmes posms un pareizais laiks
ieviest izmaiņas. Mēs redzam, ka ekonomika jau šobrīd ir sapratusi un
pielāgojusies jaunajiem noteikumiem,” teica deputāts, aicinot ļaut
ekonomikai attīstīties “prognozējami, skaidros apstākļos”.
Saeimas ārkārtas sēde šodien tika sasaukta pēc ZZS
Saeimas frakcijas iniciatīvas, savācot 34 parlamenta deputātu parakstus un
pieprasot sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par obligāto sociālo iemaksu
sistēmas ieviešanas atlikšanu. Satversmes 20.pants nosaka, ka Saeimas
prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa ne mazāk kā viena trešā daļa
Saeimas locekļu.
Kā iepriekš informēja ZZS, Valainis
akcentējis, ka nav normāli, ka krīzes laikā mazajam biznesam tiek uzlikts
milzīgs administratīvs nodokļu slogs, kas vēl vairāk cilvēkus “iedzīs ēnu
ekonomikā”.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti rosināja atlikt
obligātās sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu par trīs gadiem, lai šajā laikā
būtu iespējams izveidot adekvātu un mazajam biznesam atbilstošu sociālā nodokļa
nomaksas regulējumu.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, 53
uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir atklātā vēstulē Saeimas
deputātiem prasījuši atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atkopusies no
Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot
konstatētos “sistēmas brāķus”, informēja politiskais spēks.
Kā ziņots, likumā “Par valsts sociālo
apdrošināšanu” no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts
maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī
noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās
algas – 1500 eiro ceturksnī.
Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem
vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs,
lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.
Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš
vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir
mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba
devējs.
Foto: no arhīva
