Likumprojektu par prasību konkrētās
nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19 Saeimas Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pašlaik skatīt neturpinās, pēc
sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latvijas Radio pavēstījis
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars
Latkovskis.
Frakciju vadītāji sarunā esot vienojušies,
ka vēlamo rezultātu – plašāku vakcinācijas aptveri – var panākt ar citiem
paņēmieniem, jo likumprojekts par obligātu vakcināciju konkrētām iedzīvotāju
grupām esot apvīts ar baumām un puspatiesībām, skaidroja Latkovskis.
“Par spīti uztraukumam, Latvijā kopš
jūlija sākuma katru dienu vakcinējas 5000-6000 cilvēku. Pietiekami nozīmīgs
skaitlis. Un, es domāju, ka rudenī šie cilvēki, kas vēl nav izlēmuši, pieņems
lēmumu vakcinēties un temps palielināsies. Iespējams, risinājums ir jāmeklē
citos veidos – ar Ministru kabineta noteikumiem, ar pozitīvām kampaņām, ar
ārstu skaidrojumiem, ar ģimenes ārstu iesaistīšanu skaidrošanas procesā,”
sprieda Saeimas deputāts.
Frakciju vadītāji atkal tiksies
ceturtdien, 2.septembrī, lai turpinātu sarunas par pandēmijas pārvaldības
uzlabošanu.
Kā ziņots, pēc tikšanās ar Saeimas
frakciju vadītājiem Valsts prezidents otrdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu,
ka vakcinācijas pret Covid-19 politikai ir jānodrošina pēc iespējas lielākas
iedzīvotāju daļas brīvprātīga vakcinācija, un Saeimas deputātiem, valdības
locekļiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī Valsts prezidentam būtu
jārāda priekšzīme vakcinējoties.
Levits norādīja, ka Covid-19 pandēmijas
apkarošana ir prioritārs Ministru kabineta un arī Saeimas uzdevums, un efektīvs
līdzeklis tās ierobežošanai ir plaša iedzīvotāju vakcinācija. Tāpat, pēc
prezidenta paustā, Saeimai ir jāpanāk vienots redzējums Covid-19 pandēmijas
ierobežošanā un vakcinēšanas politikā – tas ir visas tautas interesēs.
“Valsts politikai ir jābūt elastīgai.
Tai jāņem vērā gan saslimstības un iedzīvotāju apdraudētības līmenis, gan
jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze. It īpaši
jāievēro tas, ka situācija ir pastāvīgi mainīga. Šis elastīgums ir jāiestrādā
Saeimas un valdības lēmumos,” uzskata Levits, piebilstot, ka tāpēc Saeimai
nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumus,
kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku
veselības aizsardzībai.
Levita ieskatā, Covid-19 pandēmijas
apkarošana un vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopēja
lieta, tādēļ ir nepieciešamas diskusijas par labāko ceļu, kā to panākt. Taču
šīm diskusijām būtu jābalstās tikai un vienīgi racionālos apsvērumos.
“Vakcinācija nav ticības, filozofijas vai pasaules uzskata jautājums, bet
gan konkrēts, lietišķs risinājums, kas nodrošina sabiedrības veselību un
drošību. Šāda pieeja atbilst arī Latvijas pilsoņu lielum lielā vairākuma
nostājai,” skaidro prezidents.
Tāpat viņš atzīmē, ka politiskas spēles,
manipulējot ar neinformētību, aizspriedumiem un sazvērestības teorijām, tiešā
veidā apdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Vienlaikus, viņaprāt, būtu jāuztur
cieņpilns dialogs ar pagaidām pret vakcinēšanos vēl skeptiski noskaņoto
mazākumu. Latvijas informatīvajā telpā par Covid-19 pandēmiju esot daudz
mulsinošas un pretrunīgas informācijas, kas nav iegūta no zinātniski
autoritatīviem un kompetentiem avotiem. Tāpēc gan valstij, gan arī sabiedrībai
pašai būtu jāpalīdz līdzcilvēkiem orientēties šajā situācijā un “atdalīt
graudus no pelavām”, norāda Levits.
“Mēs neesam cits citam pretinieki,
mēs esam viena Latvijas tauta,” pauž prezidents.
Tajā pašā laikā Levits pauž uzskatu, ka
vakcinācijai arī turpmāk jābūt brīvprātīgai. Viņaprāt, lai samazinātu
inficēšanās risku, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir
pieejami tikai ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Tas pats attiecoties uz citiem
ierobežojumiem, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību
konvencija pieļauj noteikt pasākumus, kas vērsti uz inficēšanās riska
samazināšanu, ja tie ir samērīgi. Levits norāda, ka, nosakot samērīgumu, būtu
jāņem vērā, ka vakcinētām personām, kuras rada mazākus riskus sev un
sabiedrībai, šie pasākumi var būt mazāk ierobežojoši.
“Atsevišķos gadījumos Ministru
kabinets uz likuma pamata var noteikt visā valstī vienotu, centralizētu regulējumu
atsevišķām profesijām vai publiski pieejamām vietām. Tomēr, ja tas iespējams,
priekšroka dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanas stratēģijai, kas būtu
vairāk piemērota konkrētai vietai, iestādei, individuālam gadījumam, dodot
iespēju konkrētām pašvaldībām un iestādēm lemt par konkrētiem pasākumiem,”
skaidro Levits.
Viņaprāt, īpašs, taisnīgs risinājums
nepieciešams attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar
vakcinēties.
Vienlaikus, Levita vērtējumā, darba devēja
tiesības atlaist darbinieku, kurš nav vakcinējies, ir vēl nopietni jāizdiskutē.
Vispirms jau tas nedrīkstētu attiekties uz visiem darbiniekiem, bet gan tikai
uz tiem, kuri darbā saskaras ar klientiem. Taču arī šādā gadījumā atbrīvošana
no darba būtu pieļaujama tikai kā galējs risinājums, ja darba devējam nav
iespējams šo darbinieku nodarbināt citā vietā vai veidā vai ja ilgstoši par to
nav panākta vienošanās, uzskata prezidents.
Taču, ja šādu regulējumu vispār pieņem,
tad tajā, pēc Levita paustā, būtu jāparedz pietiekams pārejas periods.
Lemjot par pasākumiem cilvēku veselības
aizsardzībai, būtu jāņem vērā, ka situācija kopš šī gada sākuma ir mainījusies.
Tagad vakcīnas ir pieejamas, un visi, kas rūpējas par savu veselību, jebkurā
brīdī var vakcinēties.
“Tāpēc turpmāk tik plaša mēroga
ekonomikas apturēšana un tik tālejoši ierobežojumi, kas līdz ar to skartu arī
jau vakcinētas personas, kuras risku sev un sabiedrībai ir mazinājušas, vairs
nebūtu nepieciešami,” uzskata Levits, papildinot, ka izņēmums varētu būt
vienīgi augstas saslimstības uzliesmojuma gadījumi, kas var novest pie
nopietniem traucējumiem medicīniskās aprūpes sistēmā.
Ņemot vērā gan jaunākās pētniecības
atziņas, gan pašu vakcīnu attīstību, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau
vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu
poti imūnsistēmas nostiprināšanai, norāda prezidents, piebilstot, ka Latvijai
ar to jau tagad būtu jārēķinās un jāiepērk attiecīgās devas.
Tāpat prezidents akcentē, ka visi Covid-19
pandēmijas ierobežošanas pasākumi, to izmaiņas, saturs, jēga un mērķis, kā arī
atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem visiem saprotamā un viegli pieejamā
veidā ir jāsniedz iedzīvotājiem.
Noslēgumā Levits secina, ka pašreiz Saeimā
apspriesto apjomīgo un smagnējo Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības
likuma grozījumu vietā Saeimai vajadzētu pieņemt nelielus likuma grozījumus,
kas būtu mērķtiecīgi vērsti uz viņa minēto deviņu principu īstenošanu.
Likuma regulējumam, prezidenta skatījumā,
būtu jādod tiesības Ministru kabinetam un pašvaldībām, ja šādas tiesības
pašreizējā spēkā esošā likuma redakcijā vēl nav pietiekamas, elastīgi un
samērīgi veikt nepieciešamos pasākumus Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, ņemot
vērā cilvēka pamattiesības.
Foto: no arhīva
