Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par valsts
budžetu 2022.gadam”, paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro
apmērā, bet izdevumus – 12,4 miljardu eiro apmērā.
Par
likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret – 37.
Darbu
ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā
lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk –
15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas
pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē
ieviesto e-Saeimas platformu.
Tāpat
šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo
piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi,
deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.
Uz
galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi.
Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas
“deputātu kvotām”, kuras ļoti asi kritizēja opozīcija.
Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām
organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un
pašvaldībām.
Ņemot
vērā, ka valdības sākotnēji Saeimā iesniegtajā likumā
parlamentārieši ir ieviesuši savas korekcijas, precīzi valsts
budžeta aprēķini, tostarp budžeta izdevumi un ieņēmumi, gaidāmi
vēlāk, kad Finanšu ministrijā tiks apkopotas visas pieņemtās
izmaiņas.
Zaļo
un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Edgars Tavars kritizēja šo
budžetu, sakot, ka tajā ir “vājprātīgi” strauji
palielināts ārējais parāds, kā arī noteikts straujš algas
pieaugums Valsts prezidentam, valdībai un deputātiem, kaut gan nav
izpildīts solītais algu kāpums mediķiem, policistiem un citām
amatpersonām.
Taču
pats “nekrietnākais”, Tavara ieskatā, ir “deputātu
kvotu” atgriešanās, kaut tika solīts tās neturpināt.
Vienlaikus opozicionārs norādīja, ka šis neesot attīstības
budžets, bet var sabiedrībai izrādīties ilgtermiņā kā “liels
dzirnakmens kaklā”.
Tavara
teiktajam piekrita viņa partijas biedrs Viktors Valainis, sakot, ka
sākotnējam nākamā gada budžeta projektam trūcis prioritāšu.
Arī medicīna neesot iezīmējusies kā prioritāte, jo politiķi
nevarēja izpildīt mediķiem dotos solījumus, teica Valainis. Tāpat
šis budžets nerespektējot energoresursu cenu kāpumu, kas esot
viens no lielākajiem budžeta mīnusiem.
Savukārt
parlamenta Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars
(AP) pateicās opozīcijai par debatēm, kas “deva ieskatu, kas
tad viņi ir”.”Mums bija iespēja ne tikai klausīties jūsu
viedokli par konkrētiem priekšlikumiem, bet saprast, kādu redzat
Latviju nākotnē un, kas esat par sadarbības partneriem nākotnē,”
sacīja koalīcijas deputāts.
Vienlaikus
Bondars minēja, ka varbūt jāapspriež tas, kā būtu jānotiek
budžeta izskatīšanas procesam Saeimā, lai tas būtu
“pilnvērtīgāks sabiedrībai”.
Šādu
ieceri atbalstīja “Saskaņas” politiķis Sergejs
Dolgopolovs sakot, ka ir jāpārskata budžeta pieņemšanas
procedūra, īpaši nākamās Saeaimss darbam. Vienlaikus viņš
norādīja, ka pieņemtais budžets, viņaprāt, neatbilst tām
ārkārtējās situācijas prasībām, ko piedzīvo visā pasaulē.
Opozicionārs
uzsvēra, ka balsos pret budžetu, jo tas nedod atbildes uz
jautājumiem – kā tiksim galā ar pandēmiju un nepārdomātiem,
liekiem tēriņiem. Tikmēr deputāte Regīna Ločmele (S) pieļāva,
ka šis varētu būt pēdējais budžets ne tikai šai Saeimai, bet
arī vairākiem koalīcijas deputātiem.
Turpretī
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Krišjānis Feldmans
akcentēja, ka šim budžetam, kā jau visiem, esot arī vājās
vietas, tomēr, JKP ieskatā, tas kopumā vērtējams “ar lielu
pluss zīmi”. Feldmans arī pateicās kolēģiem, kuri piekrita
izpildīt partijas “slaveno priekšvēlēšanu solījumu 3×500”.
No politiķa teiktā izriet, ka viņam nešķita, ka tas
piepildīsies.
Tikmēr
koalīcijas deputāts Artuss Kaimiņš pauda kritiku par to, ka
ministri visa budžeta izskatīšanas gaitā nepiedalījās debatēs.
Tāpat pārmetumus no Kaimiņa izpelnījās Finanšu ministrijas
parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš neesot ne reizi
pieteicies debatēt. Politiķis izteica aizrādījumu ministriem,
kuri neieradās aizstāvēt savu nozari.
2022.gadā
valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi atbilstoši valdībā
sākotnēji atbalstītajam un Saeimā iesniegtajam projektam
prognozēti 10,663 miljardi eiro, bet izdevumi – 12,406 miljardi eiro
apmērā. Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumā par valsts
budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078
miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro
apmērā.
Valsts
pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un
izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).
Valsts
pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada
plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums
1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts
pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku
instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts
finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.
2022.gada
valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības
personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas
pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts
drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību
izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena
no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā
ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, apgalvo budžeta autori.
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu
saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu
starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot
neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
Attiecīgajām
izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka
maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī
pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs
350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī.
Valsts
speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un
izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu
eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu
palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb 6,8%.
Likuma
par valsts budžetu 2022.gadam paketē tiek virzīti likuma izstrādes
gaitā Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar ietekmi uz
nodokļu ieņēmumiem. Tostarp paredzēta diferencētā neapliekamā
minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana no
2022.gada 1.janvāra, attiecīgi no 300 līdz 350 eiro mēnesī un no
330 līdz 350 eiro mēnesī, un abu neapliekamo minimumu
palielināšana no 2022.gada 1.jūlija līdz 500 eiro mēnesī.
Tāpat
paredzēta atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm
(mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem), kā arī
darba devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos
paredzētajos atvieglojumos ar limitu 480 eiro gadā.
Nākamā
gada budžeta pavadošajos likumu grozījumos paredzēta pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 12% līdz 5%
grāmatu un periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli,
biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska
izdevumu formā piegādei (tai skaitā piegādei tiešsaistes režīmā
vai lejupielādējot) un to abonentmaksai.
Paredzēta
arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā
objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 eiro, kā arī
ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.
Papildus
minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie
nodokļu pasākumi – dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana
atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa
starp valsts un pašvaldību budžetiem, akcīzes nodokļa likmju
paaugstināšana cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai,
karsējamai tabakai un e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa
paaugstināšana no e-cigarešu šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām
un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī paaugstinātas akcīzes
nodokļa likmes 14 eiro par 100 litriem noteikšana
bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem
uz 100 mililitriem.
Vidēja
termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024.gadam
izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz 2021.gada pirmā
ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, kā arī līdz šā
gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju un
valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās
krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.
Izstrādājot
vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu
ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK
ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar
Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021.gada
14.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Atbilstoši
scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un
2022.gadā – 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5
procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī,
sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam.
Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5%
un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk
nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās
pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.
Makroekonomiskās
attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas
izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma
ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana
pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības
partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs
pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju
makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības
dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī.
Latvijas
ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks 2021.gadā būs
privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un
patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī
ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu
palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā
patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais
patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019.gadā.
Investīciju
apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā
sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošinās ES fondu un
Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība,
kā arī “Rail Baltica” projekta realizācija.
Gada
vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2% un 2022.gadā 2,4%
līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas
prognoze 2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un
2022.gadam – par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu
pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un
pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās
izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums.
Savukārt turpmākajos divos gados inflācija samazināsies līdz 2%
līmenim.
2022.gadā,
turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties
darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis
pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies
2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.
Mēneša
vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0%
apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro.
Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā
pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir
ap 3,2%.
Foto:
pixabay.com
