Saeima šodien Valsts prezidenta amatā
ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim
amatam virzīja koalīcijas politiķi.
Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs
cilvēki – Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam
virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži “KPV
LV” iekšējās opozīcijas deputāti – parlamentārieti Didzi
Šmitu (KPV LV).
Visas koalīcijas partijas jau iepriekš
pauda atbalstu Levita kandidatūrai, izņemot “KPV LV”
frakciju, kur bija atšķirīgi viedokļi. Vēlāk gan “KPV LV”
Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu atbalstīt Levitu.
Jautājums par prezidentu izraisīja
asas debates, jo koalīcijas deputāti slavēja Levitu, taču
opozīcijas parlamentārieši bija kritiski gan par kandidatūru, gan
par procesu.
“Visu Latvijai!”–”Tēvzemei
un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars debatēs pauda, ka
Levitam ir pieredze valsts lietās, lieliski tās izprotot politiskā,
juridiskā un cilvēciskā līmenī. Politiķis akcentēja arī
Levita spēju paust un pamatot strukturētu viedokli arī sarežģītos
jautājumos, fantastiskās darba spējas, kā arī svešvalodu
zināšanas. Dzintars citēja Satversmes preambulā pausto, ka
Latvija dibināta, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un
kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, norādot,
ka tas ir arī Levita personīgais mērķis.
Apvienības “Attīstībai/Par!”
(AP) līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka Valsts prezidentam ir
jābūt cilvēkam, kam prezidenta kurpes der uzreiz, nevis tajās vēl
laiku jāieaug. Pavļuts uzsvēra, ka šajās Valsts prezidenta
vēlēšanās mums ir bijis kvalitatīvākais kandidātu izvēles un
izvērtēšanas process, kāds pastāvējis Latvijā. Ne tikai
politiķiem, bet arī medijiem un sabiedrībai bija iespēja izvērtēt
kandidātus. Tāpat svarīgi, ka šodien notiks valsts vadītāja
atklātas vēlēšanas, kas garantē atbildīgu politisko partiju
balsojumu bez paslēpēm un plecu raustīšanas.
Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla
(JKP) skaidroja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalsta
Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jo politiskajam spēkam
ļoti svarīgs ir tiesiskums un lai Levita vadībā iegūtu jaunu
paātrinājumu Latvijas attīstībai. Politiķe uzsvēra, ka Saeimas
deputātiem ir sabiedrības dots mandāts ievēlēt Valsts
prezidentu, ar “kuru mēs lepojamies un kurš pārstāv Latviju
vislabākajā veidā”. Beitnere-Le Galla piebilda, ka Levitam ir
liela starptautiska autoritāte un ka ar viņa ievēlēšanu tiks
iegūts visaugstākās raudzes valsts tiesību profesionālis.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības
(ZZS) vadītājs Armands Krauze pauda viedokli, ka atklātais
balsojums par Valsts prezidentu rada bažas par koalīcijas balsojumu
pēc partiju disciplīnas nevis sirdsapziņas. Krauze uzsvēra, ka
šodien deputātiem jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums, turklāt
pirmo reizi balsojums par Valsts prezidentu būs atklāts, kas uzliek
papildu atbildību. “Tas rada arī bažas, vai tiešām
koalīcija balsos pēc labākās sirdsapziņas. Vai tiešām partijas
disciplīna būs stiprāka par sirdsapziņu,” retoriski vaicāja
Krauze.
ZZS Valsts prezidenta amatam izvēlējās
tiesībsargu Juri Jansonu. “Uzskatām, ka šis kandidāts ir
spējīgs pārstāvēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par ko liecina
viņa līdzšinējais darbs. Jansonam izdevies tiesībsarga
institūciju pacelt jaunā kapacitātē, valsts institūcijās
aktualizējot dažādus ļoti aktuālus jautājumus,” teica
Krauze.
Tikmēr “Saskaņas” deputāts
Vjačeslavs Dombrovskis debatēs Saeimas sēdē pauda, ka Latvijas
prezidentam jābūt tādiem, kas ciena citus, spēj pieņemt
atšķirīgus lēmumus, saliedē sabiedrību uz kopīgu vērtību
pamata, bet kultūru daudzveidību uzskata par valsts bagātību.
“Saskaņa” arī atdos savas balsis tam kandidātam, kas
visvairāk atbilst šiem kritērijiem.
Dombrovskis arī piebilda, ka nevienam
ievēlētājam prezidentam koalīcija netraucēs “pietuvoties
zemei un tautai”. Tas likšot vilties koalīcijai, tomēr
palīdzēs kļūt tuvāk tautai, norādīja politiķis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs,
Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko
fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko
zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks
Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī
5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika
ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas,
bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības
deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas
projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās
arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa
kandidatūru.
Pašreizējais prezidents Vējonis bija
nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums,
visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa
pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies
jūlija sākumā.
Foto: no arhīva
