Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai iniciatīvu par pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem.
Saeimas debatēs deputāts Ivars Zariņš (S) aicināja
atbalstīt šo iniciatīvu. Parlamentārietis norādīja, ka, ja Finanšu ministrija
nāks ar savu viedokli, tad Saeimas Budžeta komisijai būtu jāuzprasa šī viedokļa
pamatojums. Zariņš norādīja, ka FM jau pagātnē biedēja, kādi būs mīnusi no
iepriekš veiktā PVN samazinājuma, taču beigās valsts budžets bija ieguvējs.
Parlamentārietis Ralfs Nemiro arī norādīja, ka
samazinātais PVN varētu radīt fiskāli pozitīvu ietekmi, kā arī mudināt vairākus
uzņēmējus iet ārā no ēnu ekonomikas jomas. Deputāts Armands Krauze (ZZS) tāpat
pozitīvi novērtēja šo iniciatīvu, norādot uz Latvijas Lauksaimniecības
universitātes pētījumu par šo izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu.
Krauze uzsvēra, ka šīs iniciatīvas atbalstīšana būs
reāls darbs mazāk turīgo iedzīvotāju atbalstam.
Kā iepriekš pavēstīja mazumtirgotāja
“Maxima Latvija” pārstāvji, uzņēmums sadarbībā ar
partnerorganizācijām – biedrību “Zemnieku saeima” un Lauksaimnieku
organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniedza iniciatīvu
“Samazinām PVN pārtikas produktiem”. Iniciatīvas mērķis ir noteikt
PVN likmi 5% apmērā svaigiem pārtikas produktiem.
“Maxima Latvija” kopā ar
partnerorganizācijām 2020.gada vasarā sāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu
politikā, nosakot PVN likmi 5% apmērā visām svaigo pārtikas produktu grupām –
svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām.
“Vairums pircēju veic izvēli par labu produktam
atkarībā no tā cenas, ko ietekmē valstī noteiktā PVN likme. Zīmīgi, ka tieši pārtika
mājsaimniecības izdevumos veido lielāko daļu, savukārt no pārtikas pirkuma
groza 70% veido svaigās kategorijas produkti – svaigā gaļa, zivis, olas, piena
produkti. Rosinātās izmaiņas uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu
plauktos, nodrošinot mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu, tādēļ Saeimu
aicinām neatlikt rosinātās izmaiņas un pielikt visas pūles mērķa sasniegšanai,
no kura ieguvēji būs visa Latvijas sabiedrība,” pauda “Maxima
Latvija” Iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala.
Savukārt Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis
Eglīts atzīmēja, ka PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un
dārzeņiem, kas tika ieviesta 2018.gadā, ir devusi lielu pienesumu gan
lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. “Statistika rāda, ka nozares
preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4%, vienlaikus pieaugot
arī vidējam atalgojumam nozarē par 9-10%. Kā liecina tirgus uzraudzība Baltijas
valstu veikalu tīklos, pateicoties 5% PVN pilotprojektam, Latvijā raksturīgiem
augļiem un dārzeņiem cenas ir samazinājušās par 11,7%. Svaigai vietējai
pārtikai jābūt pieejamai ikvienam iedzīvotājam – jo vairāk valsts spēs
atbalstīt vietējos lauksaimniekus, jo vairāk mums izdosies stiprināt vietējā
produkta pozīcijas Latvijas tirgū,” viņš minēja.
Portālā “ManaBalss.lv” iniciatīvai atbalstu
ir snieguši vairāk nekā 14 700 iedzīvotāju. Savukārt 2020.gada vasarā vairāk
nekā 2000 cilvēku šo iniciatīvu atbalstīja “Maxima Latvija” veikalos,
parakstoties par labu šai iniciatīvai.
Jau vēstīts, ka “Maxima Latvija” 2020.gadā
strādāja ar 878,069 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,9% vairāk nekā gadu
iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,8% un bija 31,305 miljoni eiro.
Kompānija “Maxima Latvija” reģistrēta
2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. “Maxima
Latvija” vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums
“Lincoln Land Erste”, bet patiesais labuma guvējs ir Nerijs Numavičs.
Uzņēmums ir daļa no holdinga kompānijas “Maxima Grupe”.
Foto: no arhīva
